Fābijs (236.-250.g.)
Latīniski - Fabianus.
Romas bīskaps no 236. līdz 250.gadam.
/Saints_Fabian_and_Sebastian_-_Giovanni_di_Paolo.png "Sv.Fābijs ar antīku pāvesta kroni un Sebastjāns. Autors - Džovanni di Paolo, ap 1450.g.")
Dzīvesgājums. Kļuva par Romas bīskapu 236.gada 10.janvārī.
Viņa darbības laikā gandrīz pilnīgi tika pārtrauktas kristiešu vajāšanas, jo Fābijam bija labas attiecības ar imperatora Filipa I Arāba galmu. Nostāsts vēsta, ka, pateicoties Fābijam, virs kristiešu mocekļu kapiem tika uzceltas baznīcas.
Tomēr, kad 249.gadā mira imperators Filips I Arābs, pie varas nāca imperators Dēcijs, un attieksme pret kristiešiem krasi mainījās. 250.gada janvārī jaunais imperators pavēlēja kristiešu kopienu vadītājiem izrādīt goddevību Romai ar romiešu dievēkļu godināšanu. Liela daļa atteicās to darīt, un viņu vidū bija arī Fābijs.
Par nepaklausību 250.gada 20.janvārī Fābijam ar zobenu nocirta galvu.
Kanonizācija. Atzīst par svēto gan Rietumu (katoļu) gan Austrumu (pareizticīgo) baznīcas.
Mūsdienās Fābija pīšļi apglabāti Sv.Praksēdas baznīcā Romā.
