Horizontālā gēnu pārnese
Par horizontālo pārnesi sauc attīstību, kurā organismi gēnus iegūst ne tikai no vecākiem, bet arī no citiem organismiem, tai skaitā arī no pilnīgi svešiem.
Pētnieki jau pierādījuši, ka šāda horizontālā pārnese, šķērsojot taksonomisko dzīvās dabas valstu robežas, notikusi vairākkārt, cilvēka priekšteču genomā ienesot gan baktēriju, gan vīrusu DNS.
Horizontālā ģenētiskā pārnese ir ļoti izplatīta starp vienšūņiem (īpaši prokariotiem), starp daudzšūņiem tā sastopama daudz retāk. Tā var noritēt daudzos veidos, tai skaitā pārnesot gēnus ar vīrusiem vai baktērijām iesūcot ģenētisko materiālu no apkārtējās vides. Taču pats radikālākais horizontālās ģenētiskās apmaiņas variants ir pilnīga divu neradniecīgu organismu genomu saplūšana.
Pēdējās desmitgadēs kļuva skaidra arī iedzimtības materiāla horizontālās pārneses milzīgā loma evolūcijā.
Transgēni organismi ir cilvēka realizēts horizontālās gēnu pārneses piemērs.
Horizontālā ģenētiskā pārnese ir ļoti izplatīta starp vienšūņiem (īpaši prokariotiem), starp daudzšūņiem tā sastopama daudz retāk. Tā var noritēt daudzos veidos, tai skaitā pārnesot gēnus ar vīrusiem (skatīt: transdukcija) vai baktērijām iesūcot ģenētisko materiālu no apkārtējās vides (skatīt: transformācija). Taču pats radikālākais horizontālās ģenētiskās apmaiņas variants ir pilnīga divu neradniecīgu organismu genomu saplūšana.
Raksti.
Golems. Kokam koks.
Saites.
Ģenētika.
