Aliens

Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību izdevies atklāt zvaigzni ar trim planētām, kas ir tikai nedaudz lielākas par Zemi. Pašas tālākās planētas virsmas temperatūra ir pietiekama, lai uz tās varētu atrasties ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas nozīmē, ka uz tās varētu būt attīstījusies dzīvība.

Raksts par Arizonas universitātes, Kalifornijas universitātes (Bērklija) un Havaju universitātes (Manoa) astronomu izdarīto atklājumu iesniegts publicēšanai žurnālam "Astrophysical Journal." Publikāciju sagatavošanā kā līdzautori piedalījušies zinātnieki no Eimsa pētniecības centra (NASA), kā arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ASV institūciju pētnieki.

Nosacīti vēsais (virsmas temperatūra ir mazāka par 4000K) un blāvais, no Zemes ar neapbruņotu aci nesaskatāmais 6.zvaigžņlieluma sarkanais punduris, - zvaigzne EPIC 201367065, kuras lielums un masa ir tikai puse no Saules, no mūsu planētas atrodas 150 gaismas gadu attālumā. Tā ierindojās starp 10 mums tuvākajām zvaigznēm, kurām ir tranzīta planētas. Zvaigznes tuvums nozīmē, ka tās spožums ir pietiekams, lai astronomi varētu izpētīt planētu atmosfēras un noteiktu vai to sastāvs ir līdzīgs Zemes atmosfērai.

Plānā, galvenokārt no slāpekļa (78,08%), skābekļa (20,95%) un oglekļa dioksīda (0,038%) sastāvošā atmosfēra ļauj plaukt dzīvībai uz Zemes. Taču daudzas Kepler teleskopa atklātās eksoplanētas apņem biezs, ar ūdeņradi bagāts atmosfēras apvalks, kas diez vai savienojams ar dzīvības eksistenci, kādu to mēs pazīstam, sacīja Arizonas universitātes astronoms un pētījuma vadītājs Īans Krosfīlds (Ian Crossfield).

Trīs jaunatklātās planētas ir 2,1, 1,7 un 1,5 reizes lielākas, nekā Zeme. Mazākās planētas, kuras rādiuss ir tikai 1,5 reizes lielāks par Zemes rādiusu, orbīta atrodas vistālāk no sava gaismas un siltuma avota, taču, neskatoties uz to, saņem tādu pašu gaismas daudzumu, kā Zeme saņem ikdienas no Saules, pastāstīja Kalifornijas universitātes pētnieks Eriks Petigura (Eric Petigura). Šī gada 6.janvārī viņš, datorā analizējot visiem astronomiem pieejamos NASA Keplera orbitālās observatorijas iegūtos datus, atklāja šīs trīs Zemei līdzīgā izmēra planētas. Saskaņā ar Petigura aprēķiniem, planētas, atkarībā no attāluma no zvaigznes, saņem 10,5, 3,5 un 1,5 reizes vairāk gaismas, nekā Zeme.

Līdz šim lielākoties atklātas karstas citplanētu pasaules. Šī solārā sistēma ir tuvākā, ap kuras centrālo spīdekli riņķo vēsas tranzīta planētas, pavēstīja Petigura. Tāpēc ir visai ticama varbūtība, ka EPIC 201367065 sistēmas tālākā planēta, tāpat kā Zeme, ir ar cietu virskārtu un uz tās ir atbilstoša temperatūra šķidra ūdens okeānu pastāvēšanai.

Havaju universitātes astronoms Endrjū Hovards (Andrew Howard) atzīmējis, ka, lai gan tagad jau ir atklātas simtiem eksoplanētu, daudziem astronomiem vēl aizvien ir šaubas vai jebkura atrastā planēta ir uzskatāma par Zemes līdzinieci. Iespējams, nesen atklātā planētu sistēma varētu beidzot atrisināt šo jautājumu, viņš piebilda.

Pagājušajā gadā mēs uzzinājām, ka Zemes lieluma planētas ar līdzīgu virsmas temperatūru ir bieži sastopamas Piena Ceļa galaktika, sacīja Hovards. Mēs arī atklājām dažas Zemes tipa planētas, kuras, tāpat kā Zeme, sastāv no akmens (cietiem iežiem) un dzelzs, turpināja pētnieks.

Kepler-2 misija

Pēc tam, kad Petigura bija atklājis planētas, analizējot Keplera fiksētās gaismas līknes, astronomi, lai noskaidrotu zvaigznes masu, rādiusu, temperatūru un vecumu, izmantoja teleskopus Čīlē, Havajās un Kalifornijā. Kalifornijas universitātei pieder divi no izmantotajiem teleskopiem - Automatizētais planētu meklētājs Hamiltona kalnā, netālu no Sanhosē un Keka teleskops, kas uzstādīts snaudošā vulkāna Maunakeja virsotnē, Havaju salās.

Nākamais solis, ko astronomi grasās spert, nolūkā iegūt ziņas par EPIC 201367065 planētu atmosfēru veidojošo gāzu molekulu spektru, ir novērojumu veikšana, izmantojot citus teleskopus, piemēram, slaveno Habla teleskopu. Ja šīs siltās, nedaudz par Zemi lielākās planētas ietver vējaina, ar ūdeņradi bagāta atmosfēra, tad Habla teleskopā būs iespējams saskatīt indicējošus signālus, sacīja Petigura.

Atklājums ir īpaši nozīmīgs, viņš teica, jo Keplera aparāts ir zaudējis divus žiroskopus, kas tā teleskopu noturēja fiksētā pozīcijā attiecībā pret noteiktu kosmosa apgabalu, kurā tika meklētas citplanētas.

2014.gadā Kepler misija atdzima kā Kepler-2, jo inženieri bija atraduši inovatīvu risinājumu, lai stabilizētu kosmosa kuģi, teleskopu atkal novietojot vienā līmenī ar Zemes orbītu. Tagad Kepler-2 atkal Visumā atrod tālās, nepazīstamās citplanētu pasaules, novērojot mikroaptumsumus, kas rodas, kad eksoplanēta aiziet priekšā savai zvaigznei, aizturot tās gaismu.

Atklājums liecina, ka Kepler-2, neskatoties uz dažām tehniskām ķibelēm, vēl arvien spēj būt noderīgs jaunu planētu meklēšanai un atrašanai Visumā, sacīja Petigura.

Keplera teleskops spēj saskatīt tikai nelielu daļu no planētām, kas teorētiski atrodas tā redzes laukā - ar aparātu var ieraudzīt tikai tās planētas, kuru orbītas plaknes ir vienā līnijā ar to zvaigznēm un novērotāju (orbitālā teleskopa lēcam). Planētas ar lielāku orbītas slīpumu Kepler-2 gluži vienkārši nespēj fiksēt.

2013.gadā astronomi, apkopojot datus par Kepler atrastajām planētām, koriģēja statistiku un secināja, ka vienai no piecām Saulei līdzīgajām zvaigznēm Piena ceļa galaktikā ir Zemes lieluma planēta, kas atrodas „apdzīvojamības zonā.” Pieskaitot vēl citus zvaigžņu tipus, mūsu galaktikā pavisam varētu būt pavisam ap 40 miljardu planētu!

Sākotnējās Keplera misijas norises laikā tika atrasts tūkstošiem mazu planētu, no kurām lielākā daļa atrodas pārāk tālu, lai varētu noteikt to blīvumu un uzbūvi un tādējādi noskaidrot, vai tālās un eksotiskās citplanētu pasaules ir blīvas, Zemei līdzīgas akmens planētas, vai arī mūsu Saules sistēmas tālākajām planētām Urānam un Neptūnam līdzīgi gāzveida ķermeņi.

Pateicoties zvaigznes EPIC-201 salīdzinoši nelielajām attālumam no Zemes ir iespējams novērtēt šo trīs Zemes lieluma planētu masu. M spektra sarkanā pundurzvaigzne nav tik spoža, kā Saule, kas nozīmē, ka uz tās planētām, kas atrodas tuvu savai saulei, valda mērena temperatūra, kas ļauj izdarīt spekulācijas par dzīvības formu iespējamību uz tām.

Attēls: Publicitātes foto.

Avots:
phys.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.