Atrasta līdz šim Zemei līdzīgākā citplanēta
- Detaļas
- Publicēts 28 maijs 2020
- Autors Laika Ceļotājs
- 6105 skatījumi
Vai Visumā ir Zemei līdzīgas planētas? Šāds jautājums rodas, lasot ziņas par simtiem atklātu citplanētu.
Līdzšinējie meklējumi devuši skaidras liecības par trīs citplanētu tipiem:
- gāzveida milži;
- karstas superzemes ar īsu orbitālo ciklu;
- ledus pasaules.
Protams, astronomiem visvairāk interesē Zemes tipa citplanētas, it īpaši tādas, kuras atrodas apdzīvojamības zonā.
Tieši šim mērķim bija paredzēts NASA kosmiskais teleskops Kepler, kurš 2018.gada novembrī beidza darboties. Savas 9 gadus ilgas misijas laikā tās savācis tik daudz datus, ka vēl šodien astronomi, tos analizējot, var atklāt jaunas citplanētas. Tāda veidā nesen astronomi atklājuši citplanētu Kepler-1649c, uz kuras, iespējams, pastāv dzīvība, kādu zinām uz Zemes.
Kepler misija
NASA kosmiskais Keplera teleskops citplanētu meklēšanai izmantoja tā saukto “tranzīta metodi,” novērojot un izmērot niecīgas zvaigznes spožuma izmaiņas, kas, iespējams, varētu norādīt uz potenciālas citplanētas klātesamību.
NASA Keplera teleskopu palaida 2009.gada martā. Tas tika konstruēts, lai varētu ilgtermiņā novērot ierobežotu Piena ceļa galaktikas reģionu. 2013.gada maijā notika kļūme, atteicās darboties divi teleskopa žiroskopi, kas to noturēja fiksētā pozīcijā.
2014.gadā Kepler misija atdzima kā Kepler-2, jo inženieri bija atraduši inovatīvu risinājumu, lai stabilizētu kosmisko aparātu, teleskopu atkal novietojot vienā līmenī ar Zemes orbītu. Tas atkal varēja turpināt meklēt Visumā tālas, Zemei līdzīgas planētas.
Tomēr Keplera teleskops spēja saskatīt tikai nelielu daļu no planētām, kas teorētiski atrodas tā redzes laukā - ar aparātu bija iespējams ieraudzīt tikai tās planētas, kuru orbītas plaknes ir vienā līnijā ar to zvaigznēm un novērotāju (orbitālā teleskopa lēcam). Planētas ar lielāku orbītas slīpumu Kepler-2 gluži vienkārši nespēj fiksēt.
Abos savas darbības posmos NASA kosmiskā observatorija bija ļoti veiksmīga. No 4100 līdz šim atklātajām un apstiprinātājām citplanētām divas trešdaļas ir atklājis Keplera teleskops. Un 9 gadus ilgo novērojumu gaitā iegūtie dati liecina, ka no 200 miljardiem Piena ceļa galaktikas zvaigžņu 20-25% zvaigznēm apdzīvojamības zonās varētu būt Zemes tipa citplanētas. Tik daudz potenciāli apdzīvotu pasauļu!
2018.gada novembrī NASA pārtrauca Keplera teleskopa darbību.
Turpmāka datu analīze palielinās kosmiskā teleskopa atklāto citplanētu skaitu
Kepler savākto datu analīze astronomiem prasīs daudzus rūpīga darba gadus. Turklāt NASA plāno no jauna izvērtēt un pārbaudīt iepriekšējās pārbaudēs par neīstām atzītas citplanētas, mēģinot noskaidrot, vai tomēr tās nav īstas. Patiešām Keplera kosmiskais teleskops visu šo gadu laikā uzkrājis virkni viltus pozitīvu rezultātu, jo, kā zināms, nelielas zvaigznes spožuma svārstības izraisa dažādi faktori, ne tikai potenciālas citplanētas, piemērām, ja novērojamā zvaigzne atrodas dubultzvaigznes sistēmā, tad tās īslaicīgu aptumsumu var izraisīt otra zvaigzne, aizejot tai priekšā.
Tāpēc NASA pētnieku komanda izveidoja īpašu darba grupu, kuras vienīgais uzdevums ir analizēt tieši šādus viltus pozitīvus gadījumus. Tāda veidā no jaunā tika atklāta citplanēta Kepler-1649c, kura iepriekšējās pārbaudēs bija atzīta par falšu, tātad neeksistējošu. Pētījuma rezultātus NASA zinātnieki publicēja šī gada 15.aprīlī žurnālā “The Astrophysical Journal Letters.”
Zemes līdziniece Kepler-1649c
No jaunā atklātā citplanēta Kepler-1649c riņķo ap 300 gaismas gadu tālu sarkanu pundurzvaigzni, vienu apli ap to veicot 19,5 Zemes dienās. Tā ir tikai 1,6 reizes lielāka par Zemi. Citplanēta no savas zvaigznes saņem 75% no solāras enerģijas, ko Zeme iegūst no Saules. Tātad jaunatklātā, pagaidām Zemei līdzīgākā pasaule no visām līdz šim atklātajām citplanētām, atrodas apdzīvojamības zonā, kas nozīmē, ka uz tās virsmas var eksistēt ūdens šķidrā veidā.
Ja uz Kepler-1649c ir šķidrs ūdens, tad ir labvēlīgi apstākļi, lai rastos un evolucionētu dzīvība.
Pagaidām astronomi ir visai piesardzīgi, vērtējot izredzes uz jaunatklātās planētas atrast ārpuszemes dzīvības formas, jo nav nekas zināms par tās atmosfēru, gaisa sastāvu un biezumu. Turklāt uz sarkanajiem punduriem, īpaši to jaunības periodā, bieži notiek uzliesmojumi, kas var iznīcināt tās apdzīvojamības zonās esošu citplanētu atmosfēras. Līdz ar to izredzes uz dzīvības rašanos un attīstību uz ap šādām zvaigznēm riņķojošām planētām krietni samazinās.
Kepler-1649c atrodas kaimiņos otrai citplanētai Kepler-1649b, kura riņķo pa zvaigznei tuvāku orbītu, kas nozīmē, ka dzīvība uz tās nav iespējama, jo ir pārāk karsti.
“Tālā pasaule Kepler-1649c mums dod lielas cerības, ka kaut kur Visumā ap kādu zvaigzni riņķo otra Zeme, gaidot, kad to kādu dienu atklāsim,” - savā paziņojumā pavēstīja NASA zinātnisko misiju direktorāta asociētais administrators Tomass Zarbušs (Thomas Zurbuchen).
Citas līdz šim atklātās Zemei līdzīgākās citplanētas
Tajā pašā NASA paziņojumā arī norādīts, ka ir zināmas vairākas izmēru ziņā Zemei līdzīgas citplanētas, piemēram, TRAPPIST-1 (Sk.: “Ap aukstu, sarkanu pundurzvaigzni atklāj riņķojam trīs Zemes tipa citplanētas”, aliens.lv, 25.05.2016; “TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā”, atklajumi.lv, 28.02.2017.) un saskaņā ar dažiem aprēķiniem, arī Teegarden (Sk.: “Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni”, aliens.lv, 10.07.2019.).
Savukārt citas citplanētas Zemei līdzīgas ir temperatūras ziņā, piemēram, TRAPPIST-1d un TOI-700d. Tomēr līdz šim nav izdevies atrast nevienu citplanētu, kura būtu vienlaikus līdzīga Zemei gan izmēru, gan temperatūras ziņā.
Perspektīvas atrast Zemes līdzinieci ir vilinošas
Zinot, ka 75% no Piena ceļa galaktikas zvaigznēm ir sarkanie punduri, ir ļoti vilinoši iedomāties, ka uz dažām ap šādam zvaigznēm riņķojošām citplanētām varētu rasties un attīstīties dzīvība (Sk.: “Piena Ceļā gandrīz katrai zvaigznei ir vismaz viena planēta”, atklajumi.lv, 24.03.2014.)
"Jo vairāk iegūstam datu, jo vairāk nostiprinās priekšstats, ka ap šāda veida zvaigznēm riņķo Zemes lieluma citplanētas, kas turklāt ir dzīvībai piemērotas," - sacīja Teksasas universitātes pētnieks, pētījuma vadošais autors Endrjū Vanderburgs. "Iespējamība, ka kāda no šīm citplanētām būs tikai mazliet atšķirīga no Zemes, ir nedaudz palielinājusies," - viņš piebilda.
