Viena trešā daļa no atklātajām citplanētām ir “ūdens pasaules”
- Detaļas
- Publicēts 06 Janvāris 2019
- Autors Laika Ceļotājs
- 3446 skatījumi
Kad 1992.gadā astronomi atklāja pirmās citplanētas riņķojām ap citām zvaigznēm, zinātnieki vēlējas izpētīt to uzbūvi un beidzot atrast atbildi uz mūžseno jautājumu par ārpuszemes dzīvības eksistences iespējamību.
Saprotams, ka šādā kontekstā zinātniekiem lielākā interese ir tieši par Zemes tipa planētām, respektīvi par planētām ar cietu akmens virsmu. Un patiešām astronomiem, izmantojot Keplera kosmisko teleskopu un Gajas (Gaia) satelītu, izdevies atklāt tā sauktās superzemes, akmens planētas, kas ir vairākas reizes lielākas par Zemi. Analizējot iegūtos datus, Hārvardas universitātes vadītā astronomu komanda konstatēja, ka liela daļa no superzemēm burtiski ir “ūdens pasaules.”
Citplanētu masas un rādiusa mērījumi
Starptautiskā zinātnieku komanda, izmantojot Gajas satelīta veiktos eksoplanētu masas un rādiusa mērījumu rezultātus, izstrādāja to iekšējās uzbūves modeli.
No 4000 atklātajam eksoplanētām, par kuru esamību nav šaubu, zinātnieki izdalīja divu lieluma kategoriju planētas:
- eksoplanētas ar 1,5 reizes lielāku rādiusu, nekā Zemei;
- eksoplanētas ar vairāk nekā 2,5 reizes lielāku rādiusu.
Mēs gribējām noskaidrot, kādā veidā eksoplanētas masa ir saistīta ar rādiusu un tāpēc izstrādājām modeli, kuram ir jāizskaidro šī attiecība, sacīja Lī Zengs (Li Zeng). Saskaņā ar šo modeli, citplanētas, kuru rādiuss ir tikai 1,5 reizes lielāks nekā Zemei, ir akmens planētas, turpretī citplanētas ar vēl lielāku rādiusu (2,5 reizes un vairāk) – visticamāk “ūdens pasaules.”
Ūdens uz Zemes tikai veido 0,02% no tās masas, kamēr daudzām eksoplanētām pat 50% no to masas.
Tas ir pārsteidzošs fakts, ka Visumā ir tik daudz ūdens pasauļu, sacīja pētījuma autors.
Daudzas “ūdens pasaulei” varētu būt dzīvībai nedraudzīgas
Tomēr ne visas ar ūdeni bagātās superzemes varētu būt dzīvībai piemērotas. Superzemes, kuru rādiuss ir 2,5 reizes lielāks par Zemes rādiusu, visticamāk ir Urāna vai Neptūna mazās versijas. Nekāda ziņā šīs divas milzīgās “ūdens pasaules” mūsu Saules sistēmā nevar uzskatīt par dzīvībai labvēlīgām. Pētnieki pieļauj, ka šādas smagnējas superzemes ieskauj ūdens tvaika mākoņu piesātināta atmosfēra (Sk.: “Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki”, aliens.lv, 14.10.2014.) Iespējams, zem blīvās atmosfēras viļņojas šķidra ūdens okeāns, bet vēl dziļāk augsts spiediens ūdeni pārvērš ledū. Un tikai zem tā atrodas planētas akmens ķermenis.
Temperatūra uz šādas “ūdens pasaules” virsmas varētu svārstīties starp +200 un +500 grādiem pēc Celsija. Protams, ka tas pilnībā neizslēdz dzīvības iespējamību uz šādam citplanētām.
Ja vien spiediens, temperatūra un ķīmiskie apstākļi to pieļauj, dzīvība var rasties un attīstīties arī uz šādām ar ūdeņiem bagātām pasaulēm, sacīja Lī Zengs.
Pētnieku komanda aprēķināja, ka 35% no eksoplanētām ir “ūdens pasaules.” Jācer, ka nākamajos gados astronomi uz citam planētām atklās jaunus eksookeānus un, protams, radīsies jauni jautājumi, uz kuriem meklēt atbildes.
Avoti:
