Aliens

Pētera katedrāle, Vatikāns

Basilica di San Pietro in Vaticano.
Centrālā katoļu kristiešu katedrāle Romā (Vatikānā), kas, saskaņā ar kristīgo mitoloģiju, celta virs Sv.Pētera kapa vietas.

Atrašanās vieta. Vatikānā, uz Vatikāna pakalna.

Vēsture. Pirms tam šeit atradusies Mitras svētnīca – Petreos.

Mocekļu vieta. Šai vietā tika atklāti I gs. otrās puses pagānu apbedījumu kauli, kuros, iespējams, apbedīti nomocītie kristieši un jūdi no Nērona cirka, kura arēna atradās mazliet uz dienvidiem no šīs vietas. Pēc 64.gada postošā Romas ugunsgrēka, kad imperators Nērons (54.-68.g.) vainu uzvēla kristiešiem, sākās to vajāšanas un tajās galu dabūja arī apustulis un toreizējais Romas bīskaps Pēteris. Viņš arēnā sodīts ar nāvi, pienaglojot pie krusta. Varbūt tādēļ radies nostāsts par Pētera apbedīšanu šeit.
Nedaudz vēlāk par godu Pēterim pirmkristiešu kapsētā izveidoja nelielu piemiņas vietu.

Vecā bazilika (326.-1506.g.). IV gs. kristieši Romas impērijā tika reabilitēti un kristietība celta godā. 
Konstantīna I valdīšanas laikā sāka būvēt Veco Sv.Pētera baziliku. Toreiz šī vieta tika saukta par Nērona dārziem.
Pēc Konstantīna I pavēles uzcelto pirmo katedrāli nosauca Pētera vārdā - Sv.Pētera bazilika, un to 326.gada 18.novembrī iesvētīja pāvests Silvestrs I (314.-335.g.). Ap to laiku Vatikāns jau sāka palikt par nozīmīgu svētceļojumu mērķi, kur godināt apustuļa Pētera piemiņu. Kad dievnams bija pabeigts, uz pakalna uzcēla vēl arī citas celtnes.
Tolaik gan baziliku neuzskatīja par kristiešu galveno dievnamu (formāli tā nav arī šodien) un gadsimtu gaitā celtne tika nolaista.

Par godu tam, ka 452.gadā romiešiem izdevās atpirkties no Atilas huņņu uzbrukuma, Leons I Lielais pavēlēja Kapitolija Jupitera statuju pārkausēt Sv.Pētera statujā un uzstādīt to Sv.Pētera katedrālē Vatikānā. 

No 1504.gada daudz darba Vatikāna pils ansamblī un Sv.Pētera katedrāles pārbūvē Romā ieguldīja arhitekts D.Bramante.

Jaunās bazilikas celšana (1506.-1624.g.). XV gs. pāvesti sāka domāt par tās atjaunošanas iespējām, bet pāvests Jūlijs II (kļuva par baznīcas galvu 1503.gadā) pieņēma lēmumu veco baziliku nojaukt vispār un būvēt no jauna, saglabājot tikai atsevišķus vecās baznīcas fragmentus. 
Būvdarbi pie mūsdienu Sv.Pētera bazilikas sākās 1506.gada 18.aprīlī, kad Jūlijs II iemūrēja pirmo pamatakmeni un ilga apmēram 120 gadus līdz celtnes pilnīgai pabeigšanai.
Katedrāli cēla vairākus desmitus gadu ievērojamākie arhitekti. Būvdarbus vadīja Rafaēls. Romas Sv.Pētera katedrāles celtniecībā piedalījās arī Mikelandželo, ko sava pontifikāta slavināšanai bija ataicinājis pāvests-izvirtulis Aleksandrs VI Bordža (1492.-1503.g.). Mikelandželo izstrādāja baznīcas milzīgā kupola projektu. Mainījās pāvesti un arhitekti, kā arī priekšstati, kā celt.
Romas valdnieki lika pārkausēt Pantenona bronzas rotājumus, lai izgreznotu jauno baziliku. Būvmateriāli tai tika ņemti no Kolizeja.
Interesanti, ka vācu mācītāji līdzekļu piesaistīšanai sāka tirgot induligences. Daļu no iekasētajiem līdzekļiem piesavinājās, bet daļu tomēr nosūtīja uz Romu jaunās bazilikas celšanai. Tas noveda pie M.Lutera aizsāktās Reformācijas un kristiešu sašķelšanos katoļos un protestantos.
1624.gada 18.novembrī pāvests Urbāns VIII (1623.-1644.g.) iesvētīja Sv.Pētera baziliku.

Apraksts. 220 m gara, 150 m plata un 136,6 m augsta ēka.
Bazilikā atrodas Mikelandželo veidotā skulptūra Pieta.
Te glabā pāvestus. Zelta zārkā atrodas apmetņi, ko pāvests dod jaunieceltajiem kardināliem.

Pētera kapa vietas meklējumi. 1939.gadā pēc pāvesta Pija XI (1922.-1939.g.) rīkojuma tika sākti vairāk nekā 10 gadu ilgi arheloģiskie izrakumi zem Sv.Pētera bazilikas, ar nolūku pierādīt, ka apustulis Pēteris darbojies Romā un te apbedīts. Izrakumi ilga līdz 1950.gadam un to laikā uzgāja sen apbedītus pīšļus. Zinātnisku apstiprinājumu tam, ka uzietie ir Pētera pīšļi, neieguva (tāda pierādīšana vispār varētu būt visai problemātiska).
Tomēr 1950.gada 23.decembrī nākamais pāvests Pijs XII, uzstājoties ar radio uzrunu pirms Ziemassvētkiem, paziņoja par apbedījuma atrašanu un ticīgie uzskata, ka šeit apglabāts apustulis un pirmais Romas bīskaps Pēteris. Tomēr pēc gada katoļu izdevumos, kas nebija domāti plašām ticīgo masām, tika publicēts paziņojums, ka Pētera kaps tomēr nav atrasts, bet it kā uzieta tā "vieta, kur viņš ticis apglabāts."

Arhitektūra. Orientēta pēc A-R ass. Vecajai bazilikai bija raksturīgi, ka pavasara vienāddienās rītausmas saules stars gāja cauri baznīcai un trāpīja uz altāra. Arī mūsdienu baznīcā saglabāts tas pats efekts.
Šī katedrāle ir renesanses laika spožākais arhitektūras paraugs. Ēkas centrā ir liels ovāls kupols, kas paceļas 132 m augstumā. Kupola cilindru apņem kolonāde. Visas katedrāles daļas ir proporcionālas. Senās Romas arhitektūras iespaidā veidoti portiku un frontoni.

Tradīcijas. Par jauna pāvesta ievēlēšanu konklāvā vēsta ar Sv.Pētera bazilikas zvaniem.

Tūristam. Dienā katedrāli apmeklē 20-30 tūkstoši cilvēku, kas apbrīno grandiozo celtni. Baznīcas svētkos pat 70 000.
Tiek uzskatīts, ka baznīcas galvenais altāris atrodas tieši virs mocekļa nāvē mirušā Pētera kapa.

Sv.Pētera statuja, kurai cilvēki grib pieskarties kājai un stāv rindā. Tad piepildoties klusas vēlēšanās.

Sv.Pētera baznīcā(?) tiek glabāts viens no pieciem Svētā šķēpa variantiem. Tas atrodas nelielā zvanu tornī, kas atrodas Veronikas kolonnā - vienā no 4 kolonnām, kas balsta katedrāles lielo kupolu.

Saites.
Romas Katoļu baznīca.
Vatikāns.