Aliens

Urbāns VIII (1623.-1644.g.)

234.Romas katoļu pāvests no 1623. līdz 1644.gadam.

1624.gada 18.novembrī pāvests Urbāns VIII iesvētīja Sv.Pētera baziliku.

Urbāna VIII cīņa pret Galileju. Galilejs uzkonstruēja teleskopu, uzstādīja to Venēcijas lielākās katedrāles zvanu tornī un ļāva tanī ielūkoties venēciešiem. Tas izsauca lielu interesi un sajūsmu. Galilejs izdeva zinātnisku grāmatu, kurā aizstāvēja Kopernika uzskatu pareizību, un izvērsa plašu skaidrošanu savā dzimtajā pilsētā Florencē. Galilejs bija uzrakstījis darbu, kurā N.Kopernika mācības neizpratēju nosauca par Vientiesīti, pāvests uzskatīja, ka ar to domāts viņš.
Tas viss izraisīja garīdzniekos ārkārtīgu niknumu. Pāvests Urbāns VIII pavēlēja ierasties Galilejam Romā 1633.gadā uz baznīcas tiesu. Tai laikā zinātniekam bija 70 gadu. Nopratināšana ilga 5 mēnešus. Piedraudot ar spīdzināšanu, inkvizitori piespieda sirmgalvi atteikties no savas mācības. 1635.gadā Galilejs tika notiesāts un viņu piespieda publiski apzvērēt, ka neturpinās šo sludināšanu ne mutiski, ne rakstiski. Grēku nožēlotāja tērpā viņam bija jānometas ceļos un jāatkārto tiesneša diktētie pazemojošie „nožēlošanas vārdi.”
Runā, ka tad viņš arī esot izsaucies vai nočukstējis: „Bet tomēr viņa [Zeme] griežas!” Galileju katoļu baznīca ieslodzīja villā Florencē, kur viņš arī pavadīja savu mūža nogali. Inkvizitori pastāvīgi uzraudzīja gūstekni un aizliedza tam iespiest grāmatas.

Urbāns VIII Malahija pareģojumā nosaukts kā "lilija un roze." Uzskata, ka šīs īsais epitets raksturo galveno politiski reliģisko procesu XVII gs. Eiropā - attiecību normalizācija starp angļu protestantiem (simbols - roze) un franču katoļiem (simbols - lilija).

Saites.
Romas pāvesti (30.g.-patlaban).
Galileo Galilejs (1564.-1642.g.).