Pēteris (?-~64.g.), apustulis, Romas bīskaps, svētais
- Detaļas
- Publicēts 09 Februāris 2013
- Autors Aliens.lv
Īstā vārdā Simons: Cefa – „akmens” (aramiešu val.). No šejienes Kefa Bībelē. Tulkojumā no grieķu valodas (petros - "akmens") uz latīņu tādā veidā iegūts – Pēteris.
Viens no 12 Jēzus apustuļiem, Romas pāvestu līnijas aizsācējs.
Radniecība. Jaunākais brālis – Andrejs, arī viens no 12 apustuļiem.
Dzīvesgājums. Apustulis un Jēzus māceklis.
Pirms kļuva par apustuli un Jēzus mācekli, bija zvejnieks, tāpat kā viņa brālis Andrejs.
Viņu vajājis jūdu ķēniņš Agripa I (Apustuļu darbi, XII).
Saskaņā ar Jauno derību Pēteris Maritimas Cēzarejā, kur atradās viena no pirmajām kristiešu draudzēm, kristīja centurionu Kornēliju, un tas uzskatāms par kristietības izplatīšanas sākumu nežīdu vidū.
Sludināja evaņģēliju Romā un dibināja tur savu draudzi.
Pēteris Maltā. Maltā daudz leģendas saistītas ar apustuli Pēteri, jo tieši viņs uz Maltu esot atnesis kristietību. Lieta tāda, ka Maltu viņš apmeklējis tādēļ, ka viņa kuģis cietis negadījumā. Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdzirdinājis Mdinas pilsētas (toreiz galvenā Maltas pilsēta) ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
Pēteris kā Romas bīskaps. Romas katoļu mitoloģijā tiek Pēteris tiek uzlūkots kā pirmais leģendārais Romas bīskaps no 30.-64./67.gadam. Baznīcas vēsture (Eisēbija?) arī stāsta, ka ar pašu apustuli Pēteri ticies nākamais 4.Romas bīskaps Klements I, kam Pēteris atklājis īsteno ticību un uzticējis palīdzēt sprediķu laikā.
Nāve. 60.gadu sākumā, iespējams, ap 64.gadu, viņu kopā ar Pāvilu esot sodījis ar nāvi Romas imperators Nērons, sitot krustā ar galvu uz leju cirka arēnā.
Relikvijas. Rietumeiropā dažādās baznīcās ir 16 Sv.Pētera rumpji.
Mitoloģizācija. Balstoties uz evaņģēliju tekstiem viens no pirmajiem Romas bīskpiem Kaliksts I (217.-222.g.) centies pierādīt, ka apustulis Pēteris uzcēlis Kristus baznīcu uz "klints" un ieguvis "atslēgas no debesu valstības."
Saskaņā ar kristiešu vēstures mitoloģizāciju, Sv.Pētera mirstīgās atliekas it kā apglabātas zem Vatikāna bazilikas un viņš tiek uzskatīts par pirmo pāvestu.
Tā identifikāciju pieprasīja Pijs XII un ar to nodarbojās vairāki universitātes arheologi un docenti, līdz tas viss ticis nodots aizmirstībai Jāņa XXIII laikā.
Viņa vārdu tālāk nav pieņēmis neviens pāvests, jo pastāv ticējums, ka nākošais pāvests ar vārdu Pēteris būšot pēdējais.
Pētera kapa vieta? 1939.gadā pēc pāvesta Pija XI (1922.-1939.g.) rīkojuma tika sākti vairāk nekā 10 gadu ilgi arheloģiskie izrakumi zem Sv.Pētera bazilikas, ar nolūku pierādīt, ka apustulis Pēteris darbojies Romā un te apbedīts. Izrakumi ilga līdz 1950.gadam un to laikā uzgāja sen apbedītus pīšļus. Zinātnisku apstiprinājumu tam, ka uzietie ir Pētera pīšļi, neieguva (tāda pierādīšana vispār varētu būt visai problemātiska).
Tomēr 1950.gada 23.decembrī nākamais pāvests Pijs XII, uzstājoties ar radio uzrunu pirms Ziemassvētkiem, paziņoja par apbedījuma atrašanu un ticīgie uzskata, ka šeit apglabāts apustulis un pirmais Romas bīskaps Pēteris. Tomēr pēc gada katoļu izdevumos, kas nebija domāti plašām ticīgo masām, tika publicēts paziņojums, ka Pētera kaps tomēr nav atrasts, bet it kā uzieta tā "vieta, kur viņš ticis apglabāts."
Avoti.
Marka evaņģēlijs. Senākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem. Pierakstījis Pētera skolnieks Marks no Pētera sprediķiem.
Atradumi.
Vakarēdiena trauks. VIII gs. svētā vakarēdiena trauks no tumši sarkana karneola tiek pielūgts Spānijā un tam ir neapšaubāma izcelsme no romiešu laikiem. Šo kausu personīgi uz Romu esot aizvedis apustulis Pēteris.
Aplūkojamie objekti.
Sv.Pētera katedrāle Romā. Celta uz Vatikāna klints Sv.Pētera apbedījuma vietā.
Sv.Pētera ala Antiohijā. Ala atroadas Habibinecara (Habibi Neccar) kalnā pie pašas Antiohijas pilsētas. Tā ir dabiska ala, kurā ierīkota Sv.Pētera baznīca, jo apustulis Pēteris kā pirmais še esot sludinājis. Pēc tam tur sludinājis arī Pāvils. Iespējams, šī ir pirmā kristiešu baznīca.
