Aliens

Sniega cilvēks

Neparasts un noslēpumains cilvēkveidīgs radījums, par kura redzēšanu ir ziņas turpat vai no visas pasaules. Dažādu tautu mitoloģijā, nostāstos un priekšstatos dīvaina "meža cilvēka" tēls sastopams daudzviet - no Ziemeļamerikas līdz Austrālijai. Tas tiek aprakstīts kā apmatojuma klāts liels humanoīds radījums.

Pārsvarā dzīvo mežos, kalnos un īpaši sniega bagātos apvidos. Tāpēc tā populārākais nosaukums - "sniega cilvēks" radies no šī radījuma īpašības pārvietoties dzīļi piesnigušās vietās, kas cilvēkam tā īsti nav pa spēkam, kā arī tādēļ, ka pirmās reizes eiropieši to tika novērojuši sniegotajos Himalaju rajonos.

1887.gadā pirmo reizi tika paziņots par Sniega cilvēka pēdām, kad angļu apakšpulkvedis V.A.Vedels pastāstīja par milzīgiem cilvēkam līdzīgu pēdu nospiedumiem savā grāmatā "Piedzīvojumi Himalajos." 

Angliskajā vidē visai plaši lietotais apzīmējums, lai neteiktu – iesauka – Briesmīgais sniega cilvēks (Abominable Snowman) jetijam pielipa 1921.gadā, kad kāds Henrijs Ņūmens, Kalkutas avīzes “The Statesman” žurnālists, gatavojot rakstu par tajā pašā gadā notikušo pulkvežleitnanta Čārlza Hovarda-Berija vadīto Everesta izpētes ekspedīciju, iztaujāja tajā piedalījušos nastu nesējus. Tie viņam pastāstīja, ka Berijs kalnos, lielā augstumā uzgājis kāda dzīvnieka pēdas, kuras savā grāmatā-ekspedīcijas aprakstā vēlāk saista ar lielu vilku. Tomēr šerpas domājuši savādāk, apgalvojot, ka pēdas atstājis metoh-kangmi, ko aptuveni var tulkot kā “cilvēk-lācis sniega cilvēks.” Savukārt Ņūmens vārdu metoh pamanījies vispirms iztulkot kā “riebīgais,” vēlāk pārmainot uz “briesmīgais”... Gatavo rakstu Ņūmens nosūtīja pāris avīzēm, kuras to arī publicēja. Un Briesmīgais sniega cilvēks bija palaists vaļā...

Sniega cilvēka pēdu nospiedumi pirmo reizi tikuši nofotografēti 1937.gadā - to izdarīja anglis F.Smits.

No jauna par „sniega cilvēku” ierunājās XX gs. 50.gadu sākumā saistībā ar Himalaju augstkalnu reģionu, no kurienes arī cēlies tā nosaukums.

1961.gadā naturālists Aivens T.Sandersons (Ivan T.Sanderson) publicēja savu grāmatu "Sniega cilvēks: Atdzīvojušās leģendas" (Abominable Snowmen: Legend Come to Life). Tajā Sandersons min pierādījumus Sniega cilvēka eksistencei - pēdu nospiedumu fotogrāfijas, aculiecinieku stāstījumus un kaulu paraugus (gan saskvača,gan jetija) Sniega cilvēkam, kas mīt 5 kontinentos. Sandersona rakstu darbs izraisīja ineteresi biologā-evolucionistā Viljamā Strausā (William Straus) no Džona Hopkinsa universitātes, kas specializējās primātu izpētē. Viņš paziņoja žurnālā Science Magazine, ka Sandersona piestādītais pierādījumu klāsts ir "neticami zema" līmeņa un tie ir "pavisam nepārliecinoši." Tomēr vienlaikus viņš atzina,ka būtu nepiedodami vieglprātīgi apgalvot, ka Sniega cilvēks neeksistē.

Visai daudz liecību nāk no Ziemeļamerikas, kur turienes Bigfūts/Saskvačs ir pat pāris reizes nofilmēts. Pirmo un vispārliecinošāko reizi tas ir izdevies Rodžeram Patersonam 1967.gadā nomaļā Ziemeļkalifornijas rajonā - Bafkrīkā.

Pēc tam 70.gados liecības par viņu tika iegūtas arī Pamira kalnos.
1986.gadā to kalnos saticis alpīnists Mesners, nofotografējis, pie tam vienu no tiem nošāvis.

      Deloisa pērtiķi. Venecuēla/Kolumbija.
      Jetijs. Himalaju rajonā.
      Saskvačs. Tā viņu sauc Ziemeļamerikas indiāņi, balto cilvēku nosaukums - Bigfūts ('lielpēdis").
      Almass. Mongolijā.
      Čučuna. Tā viņu sauc Sibīrijas ziemeļu tautas.
      Čučunams. Jakūtu nosaukums.
      Jereni. Ķīniešu nosaukums.
      Jovijs. Austrālija.
      Mandeburungs. Indija.
      Mapinguary. Brazīlija.
      Meža vecis. Tā to varētu saukt latvieši.
      Hirkičaviljins. Tā to sauc čukči.
      Kalanors. Madagaskarā.
      Kaptars. Kaukāzā.
      Kišakadams. Vidusāzija.
      Migjurs. Tā to sauc Butānā.
      Pērtiķcilvēki Ķīnā.
      Sajarang gigi. Indonēzija.
      Guleibans. Azerbaidžānā.
      Jagmorts. Tā viņu sauc Pečoras upes baseinā.
      Agone. Tā viņu sauc Āfrikā. 
      Ļešijs. Tā to sauc Krievijā.
Savs nosaukums arī Baškīrijā un Altajā.

Očo koči ("meža cilvēks" - megrēļu valodā). Viņš dzīvojot augstu kalnos, īpaši labi viņu pazīstot kalniešu tautas svani un megrēļi (viņu valodās tam ir savi nosaukumi), kā arī Tušetijas kalnos dzīvojošie gruzīni. Liels, pinkains, cilvēku valodā nerunā, zog sievietes no ciemiem. Vēl tagad kalniešiem ir meži un rajoni, kur viņi bez īpašas vajadzības neiet, lai lieki netraucētu Meža saimnieku. Stāstus par viņiem ir dzirdējis ik katrs Gruzijā, bet smejas, ka pasakas vien jau esot. 

Dienvidkaspijas nekuriene. (Южнокаспийская глушь) Apvidus Azerbaidžānā. Šeit esot redzēts kas tāds, ko sauc par Sniega cilvēku - reliktu hominīdu.

Sniega cilvēki Eiropā. Par tādiem saglabājušās ziņas. Piemēram, senie grieķi uzskatīja, ka ir kekropi - cilvēki, kurus Zevs par sistemātisku mānīšanos pārvērtis pērtiķos. Tie dzīvojuši Pitekūsas salā (burtiski - "pērtiķu sala"), kā zvēresta lauzējiem tiem tikusi atņemta valoda. Sākumā tie bijuši divi un bez vārdiem, vēlāk kekropu skaits palielinājies līdz 5 pāriem un tiem katram bijis savs vārds.
Par Sniega cilvēkiem līdzīgiem radījumiem runats sengrieķu mitoloģijā - tie ir satīri. Tos arētu uzskatīt par tīri izdomātiem tēliem, ja ne kāds hronista Plūtarha aprakstīts gadījums, kurā diktatora Sullas karavīri sagūsta un pratina noķertu satīru.

Atradumi.
Pēdu nospiedumi. Tādi atrasti bez sava gala, gatavoti gipša atlējumi.
Vilnas kumšķi. 2003.gadā savāktu Indijas Sniega cilvēku (mande burungo) vilnu BBC žurnālistiem nodeva indiešu mežsargs. To pēta Oksfordas universitātē. 2008.gadā pavēstīja, ka šī vilna nepieder nevienam no pazīstamiem dzīvniekiem. It kā tagad veicot DNS analīzes.
Nesen par tādas vilnas pozitīvu DNS analīzi paziņoja kādi amerikāņu pētnieki, taču paziņojums nav diez ko pārliecinošs. Par to lasīt šeit.

Hipotēzes.
1. Tāda nemaz nav.
2. Relikts hominīds.
3. Sniega cilvēks ir neandertālis, kas izdzīvojis līdz mūsdienām.
2. Sniega cilvēks ir telepāts – tādēļ tik grūti to ir notvert.
3. Sniega cilvēks saistīts ar NLO. Laikam pirmais šādu hipotēzi izvirzījis amerikanis Edvards Bileks, kas pierakstījis vairākas liecības par bigfūta saistību ar NLO. To vēl 1986.gadā rakstīja Džons Ēriks Bekdžors. Bez tam ufologi Sniega cilvēkam piedēvē pārdabiskas īpašības.
4.  Sniega cilvēks ir hominīds lācis. Par labu šai teorijai liecina līdz zinātniekiem nonākušo spalvu kumšķu DNS analīze. Tuvāk par to lasīt šeit.
5. Sniega cilvēks ir gigantopiteka un cilvēka krustojums. Tadu hipotēzi izvirzījis Džens Rīvss no Masačūsetsas universitātes. No gigantopiteka jetijs esot mantojis lielo augumu, bet no cilvēka – intelektu un dažādas saimnieciskas iemaņas. Tas viss palīdzējis jetijam izdzīvot līdz mūsdienām.
6. Sniega cilveks ir izdzimis gigantopiteks. 

Raksti.
Džeina Gudola: kā romantiķe vienmēr esmu ticējusi Sniega cilvēka eksistencei.
Jetija spalvu paraugu DNS analīzes liecina, ka Himalaju Sniega cilvēks varētu būt zinātnei nezināms lāču hibrīds.

Saites.
Kriptozooloģija.