Pamirs, Pamira kalni
- Detaļas
- Publicēts 03 maijs 2020
- Autors Redaktors
Kalnu masīvs Centrālāzijā.
Vēsture. 1868.-1867.gados A.Fedčenko pirmais no krievu ceļotājiem sasniedza Alaja ieleju, atklāja Aizalaja grēdu Pamira ziemeļos, noskaidroja hidrogrāfiju, kalnu ģeomorfoloģisko un ģeoloģisko uzbūvi.
1878.gadā krievu zoologs un ceļotājs V.Ošaņins atklāja lielāko Pamira ledāju, ko pēcāk nosauca A.Fedčenko vārdā. Tā vidusdaļa un augšdaļa pirmo reizi tika izpētīta 1928.gadā.
1900.gadā Pamiru šķērsoja vācu ģeogrāfa V.Filhnera vadītā ekspedīcija.
Sākot ar XX gs. 70.gadiem no Pamira reģiona nāk liecības par redzētu Sniega cilvēku.
Pamira septiņtūkstošnieki.
Somona smaile. 7495 m. Padomju laikā saukta par Komunisma smaili. 2018.gadā tajā uzkāpa Kristaps un Kristīne Liepiņi.
Koržeņevskas smaile. 7105 m. 2018.gadā tajā uzkāpa Kristaps un Kristīne Liepiņi.
Abās šajās virsotnēs kopš XX gs. 60.un 70.gadiem uzkāpuši vairāk kā 30 alpīnisti no Latvijas.
Pamira ledāji. Lielākais no tiem ir Fedčenko ledājs.
Aizalaja kalni.
Fanu kalni. Pamira kalnāja apakšgrēda, kas slavena ar saviem dzidrajiem ezeriem visos iespējamajos zaļajos un zilajos toņos.
Pamirā musulmaņiem bija izplatīti svētceļojumi uz vietām, kas pasludinātas par "Ali pēdām" (domāts kalīfs Ali, 656.-661.g.), tomēr vēsturiskais Ali nekad Pamirā nav bijis.
Raksti.
Jānis Kaprālis. Redzēts, pētīts, nenoķerts.
Grāmatas.
Kristīne un Kristaps Liepiņi. "Pamirs. Mana sirds mīlestībā." Zvaigzne ABC.
Saites.
Kalni.
