Aliens

Kalanori

Vietējie sauc vairākos vārdos - Kalanoro, kotoki, vazimba.
Stāsta, ka Madagaskarā mītot vairāki neparasti mērkaķu veidi, bet vispopulārākie ir stāsti par kalonoru.

Apraksts. Humanoīds kriptīds, kas dzīvo dziļi Madagaskaras mežos. Apgalvo, ka viņu var satikt ikkatrā salas vietā, tomēr viņš satikts tiek ļoti reti. Ļaudis no antakaranu un tsimihetu ciltīm stāsta, ka viņu apdzīvotajos apvidos kalonoro dzīvojot alās. Viņi arī stāsta, ka kolonori Madagaskarā dzīvojot jau 2000 gadu un pirmās tikšanās ar tiem notikušas, kad cilvēki pirmo reizi ieradušies salā.
Parasti šo radījumu apraksta kā apmēram 60 cm garu, līdzīgu mērkaķim. Tam esot gari nagi līku pirkstu galos. Ķermenis klāts ar garu spalvu. Reizēm stāsta, ka tam uz muguras ir spalvas vai plāksnes. Acis parasti raksturo kā niknumā degošas.
Stāsta, ka šie radījumi mīlot ūdeni - tos varot pamanīt šļakstāmies upes un ezeros. Dažos gadījumos uzskata, ka kalandoriem ir tikai 3 pirksti, kas vērsti atpakaļ un stāsta arī, ka tam tumsā spīdot acis.
Kalonoriem ir sava visai sarežģīta valoda. To balsis raksturo kā mīkstas, līdzīgas sieviešu balsīm. Tiem patīk dzīvot alās, bet reizi pa reizei atnāk līdz ciemiem pārtikas meklējumos.
1886.gadā par kalanoriem uzrakstījis kāds vīrs vārdā Dž.Herberts Smits. Šis stāsts parādījies kādā no vietējiem žurnāliem. Tajā teikts, ka iedami dziļāk džungļos, pētnieki izdzirdējuši no vietējiem iedzīvotājiem par kalanoriem - "mežonīgajiem meža cilvēkiem," klātiem ar vilnu, tēviņi bijuši bārdaini. Viens no lieciniekiem stāstījis, ka nav varējis iemigt, kad bijis mežā un iekūris uguni. Pamazītēm uguns apdzisis, un kad jau vairs kvēlojošas tikai ogles, vīrietis pamanījis tumšu stāvu, kas pie tām sildījies, tas pilnībā atbildis kalanora aprakstam. Sapratis, ka ir pamanīts, radījums satvēris nūju un iemetis cilvēkam sejā kvēlojošās ogles. Citā līdzīgā gadījumā tika stāstīts, ka ugunskurs piesaistījis kalanoru, taču vispirms parādījies tēviņš un ieinteresējies par katlā palikušajiem rīsiem, bet pēc tam, kad kalanors bija pārliecinājies, ka nav nekādu briesmu, viņš pasauca arī savu draudzeni. Tie abi apsēdušies blakus pie uguns un sākuši ēst no katla, pasniedzot to viens otram.

Nav zināms, kas īstenībā ir kalanori. Īpaši sarīkotas ekspedīcijas viņu meklēšanai nav tikušas organizētas, jo mūsdienās tiek uzskatīti tikai par leģendām un nav iegūti tieši pierādījumi viņu eksistencei.

Saites.
Sniega cilvēku saraksts.
Madagaskara.