Armēņi
Pasaulē ir 8 miljoni armēņu, no kuriem Armēnijā dzīvo tikai 3 miljoni.
Krievijā pastāvīgi dzīvo ap 3 miljoniem armēņu, Irānā Huzestānas provincē armēņi ir iedzīvotāju vairākums.
Izcelšanās. Haji jeb armēņi bija hetu tuvākie un visilgāk kaimiņos dzīvojusī miermīlīgā tauta, pat hetu asinsradinieki, kas dzīvoja pie Hatijas austreņa robežām – Armēnijas kalnienes līdzenumos un ieplakās pie upēm un ezeriem. Asinsradinieki tāpēc, ka hajos iegāja Sindaures sindi un Zarzas senkultūras āriešu alānu atzars, no kuriem bija nākuši arī hetu tautu pamatlicēji. Tā kā šīs ziņas svēti glabāja Latas tempļa Anitas, tad savas izcelsmes radu raksti hetiem bija zināmi. Arī alāni dzīvoja kaimiņos - kopš neolita Šengavitas, Šeršblūras, Elāras un citās dzimtu zemkopības un piemājas lopkopības apmetnēs (VI-IV g.tk.pmē.), kurās kopš V g.tk. beigām pmē. prata iegūt, kausēt un apstrādāt varu, bet
kopš II g.tk. sākuma pmē. – bronzu un dzelzi, kuru sauca par haio. Tā kā viņi bija pasaulē pirmie dzelzs ieguvēji no meteorītu un kalnu rūdas, tad šis vārds kļuva par viņu etnonīmu.
Kā jau visas baltu ciltis, haji dzīvoja miermīlīgi, bet prata arī aizstāvēties pret iebrucējiem. Ar hetiem, sindiem, alāniem un āriešiem viņi sadzīvoja labi. Nekādu ziņu par haju kariem nebija līdz pat Santorinas katastrofai, kad sākās ahajavu laupītāju bandu sirojumi, kuri vairākas reizes mēģināja izraisīt haju karu pret hetiem, izplatīdami baumas, ka laupītāji, kas aplaupīja haju kopienas un dedzināja ciematus esot bijuši heti. Hetiem to pašu stāstīja par hajiem. Taču šīm provokācijām bija pretējas sekas – haji cīnījās pret uzbrucējiem kopa ar hetiem un pēc hetu pieredzes uzcēla kalnos cietokšņus Nairi, Urartu, Dajani, Aini un citus, kuri tika nosaukti pirmo vēlēto ķēniņu vārdos un ap kuriem izveidojās pirmās haju valstis, kas ir aprakstītas senās vēstures grāmatās. Tātad hajus nevar uzskatīt par hetu nemiermīlīgajiem, karojošajiem kaimiņiem, drīzāk gan par viņu etniskajiem radiniekiem un visciešākajiem sabiedrotajiem.
Agrīnās vergturu valsts Mīdijas ķēniņš Kiaksārs (~625.-584.g.pmē.) pievienojis savai valstij Urartu valsti.
Kari ar asīriešiem. 714.gadā Urartu valstī iebruka Sargons II. Viņš uzvarēja urartu ķēniņu Rusu I, ieņēma Musasīras pilsētu ar visiem urartu dārgumiem.
Ibērijas intervence. Ibērijas (Kartli) valsts ķēniņš Farsmans I ar albāņu un sarmatu palīdzību 35.gadā ieņēma Armēniju, kur ielika par ķēniņu savu brāli Mitridatu, bet vēlāk dēlu Radamistu.
Lielarmēnijas valsts. Šāda valsts pastāvēja Mazāzjā no 189.g.pmē.–387.gadam. Lielāko varenību tā sasniedza ķēniņa Tigrana II (95.-6.g.pmē.) laikā, kad tā pletās no Kaspijas līdz Vidusjūrai. Lielo Armēniju iekaroja Romas impērija 114.gadā imperatora Trajāna laikā, kad risinājās romiešu karš ar partiešiem (114.–117.g.).
Kristietības pieņemšana. Pirmā valsts pasaulē, kas kristietību padarīja par valsts reliģiju. Tas notika 301.gadā ar ķēniņa Trdata III rīkojumu.
Arābu iekarojumi. 639.gadā arābu musulmaņu iekarotāji sasniedza Armēniju un līdz 644.gadam bija to iekarojuši. 653.gadā arābi nostiprināja savus iekarojumus Armēnijā.
730.gadā hazāri (kazahu priekšteči) veica sirojumus pret arābu kalifāta ZA provincēm, un uz neilgu laiku hazāri atņēma arābiem Armēniju. Pēc tam arābi viņus padzina.
744.gadā varu kalifātā sagrāba Armēnijas vietvaldis Marvans II, kas kļuva par pēdējo Omeijādu dinastijas kalifu.
Bizantijas iebrukums. 1045.gadā Bizantija sagrāba Armēniju. Pēdējo no armēņu Bagratīdu dinastijas ķēniņiem Gagiku II aizturēja. Tā izbeidzās pastāvīgās Armēnijas vēsture.
Kari ar seldžuku turkiem. 1064.gadā Mazie seldžuki no Anatolijas atkaroja bizantiešiem Armēniju.
1144.gadā Armēnijā Imad ad Din Zengi sagrāva krustnešus.
Mameluku valdīšana. 1375.gadā mameluki bija jau labi nogruntējušies Sīrijā un iekaroja Armēniju. Ar varu pievērsa islāmam armēņus, nepakļāvīgos nogalināja.
Turku valdīšana. XV gs. vidū osmāņu turki pakļāva Armēniju.
Persiešu-krievu karš (1826.-1828.g.). Karš beidzās ar Turkmančajas miera līgumu. Saskaņā ar tā noteikumiem Persija zaudēja Austrumarmēniju, Erivānas un Nahičevānas hanistes. Tāpat Persija apņēmās nelikt šķēršļus armēņu izceļošanai uz Krievijas teritoriju..
Armēņu nacionālisma uzplaukums. Armēņu nacionālistu kustība radās 1880.gados. 1895.gadā, pēc tam, kad armēņu nacionālisti ieņēma Osmaņu banku Konstantinopolē, osmaņu turku valdība veica masveida armēņu kristiešu vajāšanas. Gāja bojā ap 20 000 armēņu.
Armēņu genocīds (1914.-1923.g.). Turku organzizētas represijas un slepkavības, kuru rezultātā iznīcināti ap 1-1,5 miljoniem armēņu tautības iedzīvotāji Osmaņu impērijā.
Kalnu Karabahas karš (1988.-1994.g.). Ankara, kura kara laikā atbalstīja Azerbaidžānu, ir vairākkārt uzsvērusi, ka robeža tiks atvērta tiks atvērta tikai tad, kad armēņu karaspēks pametīs azerbaidžāņu teritorijas. No 1988. līdz 1994. gadam ilgušajā konfliktā, kas beigās kļuva par plaša mēroga karu, armēņi zaudēja ap 6000 karavīru, tāpat bojā gāja ap 2000 armēņu civiliedzīvotāji. Azerbaidžānas zaudējumi bija ievērojami lielāki – krita ap 25 000 karavīru. Kara laikā par bēgļiem arī kļuva 528 000 azerbaidžāņu un 390 000 armēņu. (360 000 pameta Azerbaidžānu, bet vēl 30 000 – Azerbaidžānas armijas kontrolē nonākušās armēņu teritorijas.
Armēņi šodien. Armēnijā dzīvo gandrīz 3 miljoni armēņu, ap 8 miljoniem dzīvo ārzemēs. Spēcīgas kopienas ir ASV un Rietumeiropā..
Armēņu valoda. Armēņu alfabēta izgudrotāji Sāks un M.Maštocs.
Armēņi Turcijā. 1895.gadā, pēc tam, kad armēņu nacionālisti ieņēma Osmaņu banku Konstantinopolē, osmaņu turku valdība veica masveida armēņu-kristiešu vajāšanas. Gāja bojā ap 20 000 armēņu.
Šodien pēc turku valdības datiem pašlaik Turcijā dzīvo ap 100 000 armēņu. To skaits pastāvīgi palielinās dēļ armēņu ierašanās no Armēnijas: Armēnijas pilsoņi uz Turciju brauc darbā, darījumos, izglītības iegūšanai u.c. No tiem daudzi paliek Turcijā uz dzīvošanu.
Turcijas armēņu kopienai pieder Konstantinopoles patriarhāts, vēl 55 baznīcas, 17 sākumskolas, 5 augstskolas un 2 hospitāļi. Turcijā darbojas vairāk kā 52 armēņu fondi.
Musulmaņu avoti apgalvo, ka armēņi pieņem islāmu, pat to dzimtenē – Armēnijā.
Turki neatzīst 1,5 miljonus armēņu upuru. Viņi uzskata, ka tas bijis vien 300 000 un līdzinoties nogalināto turku skaitam.
2011.gada 22.decembrī Francija pieņēma likumu par kriminālatbildību par armēņu genocīda noliegšanu. Cietumsods uz laiku līdz vienam gadam un naudas sods 45 000 eiru apmērā.
Armēņi Latvijā.
2011.gada sākumā Latvijā bija 2676 armēņi: 1141 pavalstnieks, 1096 bezpavalstnieks un 427 ar uzturēšanās atļaujām.
Armēņi Latvijā dzīvo jau 130 gadu. Par to liecina 1887.gadā Rīgā reģistrētā armēņu studentu korporācija Sevan.
2009.gadā Kojusalas ielā atvērta armēņu apustuliskā baznīca – Sv.Gregora baznīca.
Armēņu tradīcijas.
24.aprīlī armēņi piemin savu genocīdu. Rīgā puķes tiek liktas pie hačkāra Bastejkalnā.
Vardavar. Pirmajā svētdienā pēc 22.jūlija vai 98 dienas pēc Lieldienām svin Jēzus Kristus apskaidrošanās svētkus Vardavar. Tie ir sākotnēji pagāniskie auglības svētki, kas ar laiku iekļāvušies baznīcas kalendārā. Šajā dienā izlūdzas labas ražas, lai nebūtu sausuma, viens otru aplaista ar ūdeni (rumulēšanās!).
Terendez. Armēņu baznīcas svētki, kurus atzīmē februārī – dedzina ugunskurus, dzied, dejo ap to, lec pāri ugunij. Jaunlaulātie šai dienā saņem svētību.
Armēņu ēdieni.
Dolma – gaļas tīteņi vīnogu lapās.
Kufta – ēdiens no tvaikos pagatavotas klapētas vai maltas gaļas.
Šašliks – tradicionāli gatavo no jēra gaļas.
Spas – zupa no skābpiena produktiem.
Tan – kefīram līdzīgs dzēriens, atšķaidīts ar ūdeni.
Armēņu maize. Nosaukums - ??? To dēvē arī par "armēņu lūztošo maizi" vai par paraki. Tās nosaukums pēc dažiem avotiem, tulkojot no senarmēņu valodas, veidojies no vārdiem "labs" un "ēdiens."
Šo plāceņveida maizi no neraudzētas kviešu miltu mīklas tradicionāli cepj īpašā krāsnī - tandirā. Maizi parasti izgatavo ovālu 90-110 cm garumā un 40-50 cm platumā. Tā ir loti plāna - 0,2-0,5 cm un sver ne vairāk kā 250 g.
Maizes dzimtene ir tieši Armēnija, lai gan tā izplatīta visā Kaukāzā un Tuvajos Austrumos. Maize Armēnijā simbolizē ģimeni un pārticību. Tādēļ saskaņā ar tradīciju armēņu kāzās, lai ģimenē valdītu pārticība un sapratne, līgavaiņa māte uz jaunlaulāto pleciem uzklāj šo maizi.
