Bels un pūķis
Arī - "Stāsts par Daniēlu un pūķi."
Statuss. Apokrifs, taču esot pievienots Daniēla grāmatai Septaguintes tulkojumā ap I gs.pmē.
Saturs. Tajā ir divi stāsti, kuru mērķis ir parādīt elkdievības nevērtību.
1.stāsts. Daniēls esot apgalvojis persu ķēniņam Kīram, ka elks Bels ir nedzīvs. Karalis uzstāja, ka dzīvs, un katru nakti aprij sev atstātos ziedojumus. Daniēls apgalvoja, ka ķēniņu krāpj. Karalis sasauca priesterus un paziņoja, ka tie mirs, ja neatklās, kas apēd ziedojumus. Ja priesteriem izrādīsies taisnība, tad Daniēls mirs, jo izteicis zaimus. Vakarā Daniēls izbēra pelnus uz Bela tempļa grīdas. Nākamajā rītā pēdas pelnos liecināja, ka priesteri un viņu radinieki ienākuši Bela templī un apēduši ziedojumus. Kīrs nogalināja priesterus un nojauca templi, bet Daniēls iznīcināja elku.
2.stāsts. Viņš nepieļāva arī babiloņu godātā pūķa (Siruša?!) dievināšanu, nogalinot to ar saindētām kūkām. Babiloņi viņu par šo noziegumu iemeta lauvu midzenī, taču Daniēlu izglāba eņģelis, atsūtot pravieti Abakuku ar pārtiku. Lauvu midzenī iemet viņa ienaidniekus, kurus aprija lauvas.
Saites.
Apokrifi.
