Zirnekļi, zirnekļu kārta
Bezmugurkaulnieki, kas iedalīti atsevišķā kārtā.
Sistemātika. Pieder posmkāju tipam, helicerātveidīgo apakštipam un helicerātu klasei.
Zirnekļu daudzums. Latvijā ir ap 500 zirnekļu sugu (31 dzimta). Kopskaits pasaulē - ap 40 000 sugu. Mums līdzās uz Zemes kopumā mitinās 25 miljoni tonnu zirnekļu. Visvairāk zirnekļi ir sastopami mežos, zālājos un krūmājos, mazāk – lauksaimniecības zemēs, tuksnešos, pilsētās un tundrā.
Zirnekļi ir aukstasiņu dzīvnieki. To dzīves ilgums var būt no 1-20 gadiem. Ilgi dzīvo silto zemju putnuzirnekļi.
Izcelsme. Tiek uzskatīts, ka pirmie īstie zirnekļi parādījās apmēram pirms 400 miljoniem gadu.
Vēsture. Zirnekļa attēls ir viens no tādiem, kas vērojams Naskas plakankalnē.
No "melnās atraitnes" zirnekļu mātītēm, kuras pēc pārošanās apēd tēviņus, savu nosaukumu ir ieguvuši t.s. "zirnekļu pulsāri" - bināras zvaigžņu sistēmas ar lielu neitronu zvaigzni un mazu ap to riņķojošu zvaigznīti.
Vairošanās. Zirnekļiem ir gan mātītes, gan tēviņi. Dzimumu nosaka pēc ģenitāliju uzbūves. Mātītēm dzimumorgāni atrodas uz vēdera tuvāk ķermeņa daļu savienojuma vietai. Tēviņam savukārt - ķermeņa priekšdaļā. Tie ir divi pedipalpi, kuru galos ir paplašinājumi.
Zirnekļi nedzīvo pāros, bet tēviņi uzmeklē mātītes un tad pārojas. Vēlāk mātīte izdēj oliņas, atkarībā no sugas var būt no dažiem desmitiem līdz pat 1000. Pēc kāda laika no oliņām uznāk jaunie zirnekļi.
Ja zirneklis pārošanās laikā ir neuzmanīgs, tad viņš var kļūt par barību mātītei. Plaši zināms tāds mātīšu tips ir tā saucamās "melnās atraitnes," kuras pēc pārošanās apēd tēviņus.
Barošanās. Visi zirnekļi ir plēsēji, jo ēd citus dzīvniekus, lielākoties kukaiņus - mušas, tauriņus, kamenes, sienāžus, cikādes. Daži no Latvijā mītošajiem dižzirnekļiem spēj noķert par sevi 4 reizes lielāku zivi. Dolomede ģints zirnekļi pārsvarā dzīvo uz sauszemes, bet spēj ienirt arī ūdenī. Zirnekļus ēd citi zirnekļi (kanibālzirnekļi), putni, ķirzakas, pat kaķi.
Zirnekļus iedala 3 lielās grupās, atkarībā no tā, kā tie iegūst pārtiku:
1) veido tīklus;
2) aktīvi meklē un ķer - aktīvi mednieki;
3) gaida slēpnī, piem., uz zieda - pasīvi mednieki.
Sastopami sociālie jeb koloniālie zirnekļi - tie taisa milzīgu tīklu kukaiņu ķeršanai un kopā barojas.
Tīkli. Klasisku apaļo tīklu gatavo tikai viena dzimta - riteņzirnekļi (Araneidae). Zirnekļiem vēdera galā ir īpašas tīmekļu kārpiņas (izvirzījumi), zem kurām ķermenī paslēpušies tīmekļa dziedzeri. To ir vairāki veidi - vieni paredzēti tīkla gatavošanai, citi barības ietīšanai, kokona veidošanai. Ir arī lipīgie pavedieni, pie kuriem tad zirnekļu tīklos pielīp kāds kukainis.
Inde. Visiem zirnekļiem ir inde, jo tā nepieciešama laupījuma immobilizēšanai. Latvijā nav sastopami zirnekļi, kuru inde būtu bīstama cilvēkiem.
Kukaiņu dzimumdimorfisms. Zirnekļiem (arī kukaiņiem) mēdz būt, ka mātītes ir lielākas par tēviņiem.
Latrodectus mactans. Šī zirnekļa mātīte pēc pārošanās parasti apēd tēviņu, tādēļ to sauc par "melno atraitni."
Argyoneta aquatica. Latvijā mītošs ūdenszirneklis.
Argiope bruennichi. Lapseņzirneklis.
Philodromus ģints mātītes īsi pirms mazuļu izšķilšanās aiziet bojā. Tās ķermenis tāklāk tiek izmantots kā pirmo jauno zirnekļu barība.
Lēcējzirnekļu dzimta. (Salticidae).
Zebrzirnekļu ģints. (Salticus)
Zirnekļi barības ķēdēs. Zirnekļu medījumu daudzums variē 400–800 milj. tonnu robežās, tādejādi zirnekļi ir nozīmīgi kukaiņu skaita regulatori.
Zirnekļi ir ne tikai nozīmīgi plēsēji, bet arī svarīgs medījums citām sugām. 8000–10 000 citi plēsēji un parazīti pārtiek tieši no zirnekļiem. Zirnekļi ir nozīmīga ēdienkartes sastāvdaļa arī 3000–5000 putnu sugām.
Raksti.
Cik tonnas kukaiņu zirnekļi apēd viena gada laikā?
Saites.
Helicerātu klase.???
Arahnofobija.
