Zebrzirnekļi, zebrzirnekļu ģints
Zebrzirnekļu ģints (Salticus) un lēcējzirnekļu (Salticidae) dzimta. Taksonomiski ģints ir viena no jaunākajām zirnekļos, un pārstāv dažādas taksonomiskās grupas.
Pasludināts par "Gada bezmugurkaulnieku 2021."
Latvijā ir trīs zebrzirnekļu sugas, kas atrodamas dažādos biotopos:
- Salticus cingulatus. Meklējams purvos, uz akmens krāvumiem, retāk zem koku mizas lapkoku mežos.
- Salticus scenicus. Meklējams sausās pļavās, arī uz saules apspīdētām sienām cilvēku mītņu tuvumā.
- Salticus zebraneus. Apdzīvo sausas pļavas, atrodams zem un uz atmirušas priežu mizas.
Tā kā gan Lietuvā, gan Igaunijā sastopamas tikai 2 šīs ģints sugas, tad Latvijas teritorija diezin vai gaidāma jaunu sugu parādīšanās.
Raksturojums. Mazi, asredzīgi un veikli lecoši. Triju dažādu sugu. Neveido tīklus, bieži sastopami, aktīvi medījoši.
Tiem ir raksturīga pārvietošanās lēcieniem - zirneklis var nedaudz pamīņāties uz vietas, meklējot pareizo virzienu, un tikai tad aizlēkt. Zebrzirnekļi (lielākoties nepieaugusie) mēdz izmantot arī tīmekļa pavedienu, lai pārvietotos ar gaisa plūsmas palīdzību.
Starp zebrzirnekļu ģintī esošajiem zirnekļiem novērojamas izmēra atšķirības, atšķirīgi ir arī to aktivitātes periodi. Zirnekļiem raksturīgas dzimumu atšķirības, jo tēviņi parasti irmazāki - Latvijā sastopamie tēviņi, mērot no galvkrūtīm līdz vēderam, ir 2,5-7 mm gari, savukārt mātītes ir nedaudz lielākas - no 3,4-7,5 mm. Aktivitātes periods parasti ir no marta līdz septembrim, izņēmums ir S. scenicus - mātīte aktīvalīdz pat decembrim.
Dzīves ilgums savvaļā ir līdz vienam gadam, turklāt tēviņi dzīvo īsāku laika periodu nekā mātītes.
Šīs ģints pārstāvji, kā jau liecina to nosaukums, ir ar svītrainu ķermeni - svītrains ir vēders, bet galvkrūtis ir melnas ar baltiem plankumiem.
Saites.
Lēcējzirnekļu dzimta.
