Aliens

Vimānas

"Debesu rati" - no sanskrita.
Lidojošie rati, viens no lidaparātu veidiem seno indiešu mitoloģijā.

Ziņas par lidaparātiem senajos indiešu rakstos, kas tapuši dažus gadsmitus pirms mūsu ēras, sastopamas ārkārtīgi daudz un atšķiras ar tehniskām detaļām. Aprakstītas tādu "ratu" iespējas. Tā, piemēram, darbā Vaimanikašastra ir sakopoti 32 pārvietošanās veidi ar vimānām. Tās spējušas mainīt savus lineāros parametrus, rotēt vai kustēties taisnā virzienā, kustēties zigzagā vai uzlēkt lielā augstumā, nirt ūdenī un kustēties pa to. Tāpat vimānas spēj izstarot ārkārtīgi spožu blāzmu vai arī apslāpēt visus gaismas starus sev apkārt, radot tumsu. Ir arī norādījumi, ka vimānās bijuši ekrāni, kuros var redzēt notikumus, kas notiek lielā attālumā.
Dievu lidaparātu apraksti ir detalizēti un precīzi. Pēc šiem aprakstiem iespējams pat rekonstruēt šos lidaparātus. Seno indiešu sankrita sarakstītajos tekstos lasāms, ka vimānas bija lieli trīsstūraini lidaparāti (minētas arī citās vimānu formas), kuri iekšpusē iekārtoti ar visām ērtībām. Vimānas lidojušas ātrāk par domu. Galvenās sastāvdaļas vimānās izgatavotas no zelta, sudraba un dzelzs. Katru vimānu vadījuši trīs piloti (tridbandhura). Vimānās bija vieta apmēram četriem pašažieriem un kravas telpai.
1968.gadā Ņūdeli Dajandra publicēja pētījumu par senās Indijas svētajiem tekstiem. Svami Brahamuni Parivadžraha šajā pētījumā izdara secinājumu: ”Lidojumi pa gaisu un Visumā notika jau senajā Indijā.”
1975.gadā Svami Dajandra Sarasvati publicēja pētijumu par senindiešu “Rigvēdu,” kurā secināts: “Aizvēsturiskajā Indijā bija lidaparāti.”
Sanskrita literatūrā minēti četri tipi šo par vimānām saukto lidmašīnu: rukmas, sundaras, tripuras un sakunas. Rukmas bija zeltainas un koniskas formas. Sundaras bija spīdīgas un atgādināja raķetes. Tripuras bija ar trim stāviem. Sakunas līdzinājās putnam, tās bija līdzīgas lidmašīnai.
Kalkutas Aviācijas skolas vicedirektors T.K.Debs, aviācijas inženieris K.Kars no Indian Airlines Corporation un diplomētais inženieris, kas savulaik strādājis NASA, J.Blūmrihs (slavenais bībeliskā Ecekiēla aparāta rasētājs) pēc seno indiešu tekstiem rekonstruējuši vienu no tiem lidaparātiem, kuri pirms vairākiem tūkstošiem gadu kursējuši Indijas debesīs. Rekonstruētais lidaparāts līdzīgs ASV kosmoplānam Space Shutle. Spriežot pēc deltveida spārnu formas, lidaparāts paredzēts virskaņas ātruma lidojumiem. Pētnieki aprēķinājuši, ka lidaparāts bijis neliels - iekštelpa ap 72 kvadrātmetrus liela ar trīs nodalījumiem:
a) pilotu kabīne,
b) lidaparāta pamats ar kravas telpu,
c) pasažieru kabīne un dzinēju sistēma.

Deivids Hetčers Čaildress kopā Aivenu Sandersonu uzrakstījuši grāmatu „Senās Indijas un Atlantīdas lidaparāts - vimāna“ (Vimana Aircraft of Ancient India and Atlantis), kurā abi autori apkopojuši liecības par lidaparātiem no vissenākajiem indiešu avotiem.

Analizējot senos tekstus, ufologi izvirzījuši versiju pēc kuras senindiešu "debesu rati" nav nekas cits kā mūsu NLO. Literatūrā tiek atzīmēts, ka šos rakstus citu starpā pētījuši arī nacisti. Tā rezultātā esot tapusi slavenā Haunebu "lidojošo šķīvīšu" sērija Vācijā XX gs. 30.gadu beigās.

Liecības senajos rakstos.

"Rigvēdās" - tas laikam ir vissenākais indiešu avots, kas apraksta gaisa kuģus - tie lido ar cilvēkiem un dieviem uz klāja pa debesīm. Sanskrita speciālists profesors Dr.Kanjijals raksta, ka “Rigvēdā” atrodami vismaz 20 fragmenti, kas stāsta par lidaparātiem: tie bijuši divstāvīgi vai trīsstāvīgi, ar trim riteņiem. Stāstīts par brāļu Ašvinu vimānu: tā bija liela, trijstūraina un ar trim stāviem (trivrt). To vdījuši trīs piloti (tri pandhura), vimāna bijusi būvēta no viegla metāla, kas ārēji līdzinājies zeltam, un tai bijuši izbīdāmi riteņi. Degvielai vimāna lietojusi šķidrumus madhu un annu, šo vārdu nozīme nav skaidra. Brāļu lidaparāts lidojs kā putns, varējis sasniegt Mēnesi un atgriezties uz Zemes. Nosēžoties izraisīja lielu troksni. Ar šo lidapārātu brāļi Ašvini izglābuši valdnieku Bhudžju, kurš bija cietis kuģa katastrofā.
"Rigvēdas" min dažādus devielas veidus, katra no tām atrodas atsevišķā konteinerī. Ik reizi, kad vimāna nolaidās, cilvēki skrēja to skatīties. Parasti tāds gaisa kuģis spēja uzņemt 8 lidot gribētājus.
"Rigvēdu" 1.46.4 pantā aprakstīti 3 lidaparāti, kas spējuši debesīs veikt glābšanas operācijas. Vismaz vienai no aprakstītajām vimānām bijušas arī amfībijas īpašības, jo tā pa ūdeni pārvietojās tikpat pārliecinoši kā pa gaisu. Fragmentā aprakstītas 30 glābšanas operācijas veiktas jūrā, alās un pat spīdzināšanas kamerās.
"Rigvēdu" daļā no 1.166.4-5.9 aprakstīts kā izgāzās koki, šūpojās ēkas un kā starta atbalss skanēja starp pakalniem, kad gaisa kuģis cēlās debesīs.
Šai darbā aprakstīts pārsteidzošs teksts: "Iesākumā visi tie, kas brauc no šīs pasaules, dodas uz Mēness pusi... Mēness - vārtiņi uz debesu pasauli, un kas par to ko jautās, tas saņems atbildes uz saviem jautājumiem." (1.,"Adhjana") Tādējādi, šeit pausts elementārs astrokinētikas princips, ka startēt no Mēness ir tehniski daudz vieglāk, nekā no Zemes. Šodien tas ir skaidrs kā divreiz divi. Taču teksta vecums ir vairāki tūkstoši gadu!
Tas nav viss! Lūdzu pamācība senajiem kosmosa pētniekiem: "Kosmiskā telpa ir lielāka, kā karstums, tā kā tajā ir Saule, un Mēness, ir zibens, zvaigznes un ugunis. Telpa to sauc, ieklausās un atbild: kosmosā priecājas un bēdājas, dzimst kosmosā, dzimst kosmosam, kosmosu tu varētu godāt. Tas, kas godā kosmosu, atzīst valstis esam kosmosā, un gaismu nesošās pasaules, mūžīgi neizmainītas, un, tā kā kosmoss izplešas, var pēc tā tiekties un tiekties."(7.)

"Rāmajana" - šai senindiešu darbā, kas apraksta ķēniņa Rāmas dzīvi, figurē divu veidu lidaparāti - vimānas un rathi. Šeit aprakstītās vimānas kustas ārkārtīgi ātri, ļoti ātri ieskrienas. Ir visai kmfortablas, tām ir logi, izrotāti ar pērlēm, un tās izklātas ar paklājiem. Pašas lielākās, minētas "Rāmajanā," spēja uzņemt 12 pasažierus. Sīki aprakstīts vimānas lidojums no Lankas uz Vasisthasramu - apmēram 2880 km attālums tiek veikts dažās stundās. Atšķirībā no "Mahabhāratas" šeit teikts, ka lidaparātus vada tikai īpaši apmācīti cilvēki, karavadoņi un ķēniņi, kurus apmācījuši Dievi. Vairākkārt grāmatā uzsvērts, ka vimānu tehnoloģijas nākušas no dieviem, un cilvēks šeit neko nav sagudrojis.
Lūk daži citāti:
"Kopā ar Karu viņš pacēlās lidojošajos ratos, rotātos ar dārglietām. Tā radīja troksni kas līdzinājās pērkonam mākoņos." (3.nod.6.-7.)
"Tu vari iet, kur vēlies, es ngādāšu Situ pa gaisu uz Lanku. ...tādējādi Ravana un Mariša pacēlās lidojošajos ratos, kas līdzinājās pilij." (3.nod.42.,7.-9.)
"Vai gan tu, krāpniek, domā, ka sasniegsi labklājību, ja apgūsi šos lidojošos ratus?" (11.nod.,3.,30.,12.)
"Lidojošie rati, kas spēj lidot ar domas ātrumu, no jauna parādījušies Lankā." (4.nod.48.25.-37.)
"Tie ir brinišķīgi lidojošie rati, ko sauc par puspaka - "starojošie kā Saule"."(4.nod.212.10.-30.).
"Lidojošs objekts... ar skaļu troksni pacēlās debesīs." (4.nod.123.1.)
"Visas sievietes no pērtiķu karaļa harēma beidza uzposties un iekāpj debesu laivā." (4.nod.123.1.-55.)
Īpaši ineresanta no seno lidaparātu pētīšanas viedokļa ir Sitas nolaupīšanas un atgūšanas aina. Lankas ķēniņš Ravans nolaupīja daiļo Situ un veda projām ar vimānu - "līdzīgu saulei." Lidojums rit virs augstiem kalniem, ielejām un mežiem. Kad Rāma par to uzzina, tiek dota pavēle lidaparātu pārtvert. Rāmas lidaparāts ir ašāks kā Ravanam, un tas tiek panākts un notriekts ar "Debesu bultu" virs okeāna Lankas salas tuvumā. Ravana lidaparāts iekrīt okeānā, no tā tiek izglābta Sita (kā?!) un pārsēdināta vīra gaisa kuģī.
Visai interesants ir viens no Rāmas sabiedrotajiem - pērtiķu ķēniņš Hanumans. Viņš pēc vēlēšanās spējis būt gan milzis, gan pundurītis Bez tam viņš bijis arī lielisks lidaparātu pilots. Viņa lidaparātam paceļoties, nokritušas klinšu smailes, izgāzušies koki un drebelējušies kalni, putni un zveri bailēs bēguši. Reizē Hanumans startēja no pilsētas, un tad purvi izgāja no vietas "un vimāna ar ugunīgu asti cēlās virs jumtiem, un sākās lieli ugunsgrēki, kuros izdega visi dārzi un mājas."

500.g.pmē, indiešu rokraksts – tajā aprakstīts kā Ceilonas ķēniņš Ravans lidojis virs ienaidnieka nometnēm un metis uz tām bumbas, ienaidnieks cietis lielus zaudējumus. Domājams, Ravans krita gūstā un tika nogalināts, bet viņa gaisa kuģis nonāca indusu vadoņa Rāmas Čandra rokās, kurš tajā aizlidoja uz savu galvaspilsētu Adžudhiru Ziemeļindijā.

„Samarangana Sutradharas Bhoži” 31.nodaļa. 230 pantiņi veltīti vimānu būvniecības principu, uzbrukumu redzamiem un neredzamiem mērķiem, pacelšanās, kreisēšanas, nolaišanās un lielu pārlidojumu jautājumu apskatam. Gaisakuģi šeit aprakstīti kā ļoti manevrētspējīgi: tie spēja karāties gaisā, spēja aplidot visu zemeslodi. Te var lasīt: "Korpusam jābūt veidotam no stipra, cieta un viegla materiāla. Ar dzīvsudrabā ieslēgtā spēka palīdzību, kas iedarbina viesuli, cilvēks spēj pārvarēt ievērojamus attālumus pa debesīm brīnumainā veidā. Tāpt arī iespējams uzbūvēt vimānu tikpat lielu izmēr kā templis, domātu "dievam kustībā." Tad jāuzstāda liels dzīvsudraba konteineris, un, ja to sildīt ar noregulētu uguns liesmu no dzelzs konteineriem, tad vimāna ar dzīvsudraba palīdzību rada pērkona spēku un sāk zaigot kā pērle debesīs."

Vēl šajā tekstā teikts: „To, kā izgatavot daļas lidojošiem ratiem, mēs neaprakstām nevis tāpēc, ka tas mums nebūtu zināms, bet gan tāpēc, lai saglabātu noslēpumu. Visiem tapis zināms, tas varētu kalpot ļaunumam.“
Iesākumā bija uzbūvēti pieci lidaparāti pieciem dieviem: Brahmam, Višnu, Jamam, Kuberam un Indram. Vēlāk to bija ievērojami vairāk - tā vēsta teksts Samarangana Sutradharā.
Tiek stāstīts par ķēniņa Rumavata gaisa kuģi Shuttle lielumā: "Tagad pats ķēniņš, viņa harēms un svīta no svarīgiem augstmaņiem no visām valsts malām - visi iekāpa debesu mašīnā. Tie sasniedza debesjuma robežu, lidojot pa vēju ceļiem. Debesu mašīna lidoja virs zemes, virs okeāniem, bet pēc tam virzījās uz Avantas pilsētas pusi, kur tieši tad norisinājās svētki. Tur vimāna apstājās, lai ķēniņš varētu ņemt dalību svētkos. Pēc nelielas uzkavēšanās viņš atkal pacēlās gaisā neskaitāmu ziņkārīgo acu priekšā, kas brīnījās par debesu mašīnu un sajūsminājās par to."

“Ghatotračabadma” - arī šajā sanskrita sacerējumā aprakstīts lidaparāts: “Tie ir milzīgi un šausmīgi gaisa rati, izgatavoti no melnās dzelzs… Tie bija apgadāti ar ierīcēm, kuras bija izvietotas paredzētajās vietās. Tos neveda ne zirgi, ne ziloņi. Tos virzīja ierīces, kuras bija ziloņa lielumā.”

Maharši Bharadvaži „Aeronautika.” Sens manuskripts tulkots no sanskrita. Tajā teikts sekojošais: „Aeroplānu būvniecības noslēpums, kuri nebojājas, neaizdegas un nevar tikt sagriezti vai iznīcināti. Bezskaņas lidmašīnas noslēpums. Neredzamas lidmašīnas nioslēpums. Sarunu un citu skaņu noklausīšanās noslēpums ienaidnieka lidmašīnās. Ienaidnieku lidmašīnu interjera fotografēšanas noslēpums. Pretinieka lidaparāta iemītnieku bezsamaņā novešanas noslēpums. Ienaidnieka lidaparātu iznīcināšanas noslēpums. ...Pēc Šounaka, eksistē 16 vieglu un siltumu absorbējošu metālu, derīgu lidaparātiem. Lielais Gudrais apgalvoja, ka tikai šie 16 metāli derīgi aeronautikā.”

"Mahābharata." Daudz un dažādu "lidojošo ratu" pieminējumu - šeit. 3.grāmatā un/vai Bhagavatā puranā stāstīts kā dievi uzbrukuši no gaisa Krišnas aizstāvētajai pilsētai Dvarakai ar kādu labi bruņotu lidojošo aparātu – saubhu.
Eposa 1.grāmatā "Vanaparvā" sanskritologs profesors Kandžilals uzgājis 41 vietu, kur runāts par senajiem lidaparātiem. Grāmatā stāstīts par to kā Šiva aicina varoni Ardžunu viesoties pie viņa debesīs. tā viņi arī aizlido ar gaisakuģi. Tai pat grāmata arī kādu kauravu aicina lidot ar kuģi debesīs.
"O Tu, Kuru pēcteci, tas ļaunais cilvēks ieradies ar dieviem domātiem patstāvīgi braucošajiem ratiem, kas var braukt pa visurieni un pazīstami kā Saubhapura." (14.nod.15.-22.)
"Kad viņš pazuda no visu mirstīgo redzes lauka, augšā, augstu debesīs viņš pamanīja tūkstošiem dīvainu lidaparātu." (42.nod.30.-34.)
"Viņš iegāja dievišķā Indras mīļotajā pilī un ieraudzīja tūkstošiem dievu lidojošo ratu, daži stāvēja mierā, citi - kustībā." (43.nod.7.-12.)
"O Tu, Uparikara Vasu, ietilpīga lidojoša mašīna ieradīsies pie tevis." (63.nod.11.-19.)
"Pēkšņi apgaismojuši debesu jumu, līdzīgi liesmu mēlei bez dūmiem jebšu spīdošam meteoram mākoņos, parādījās debesu rati, kurus vadīja Matali." (165.nod. - Nivata Kavača Juddhaparva)
"Marutu grupas ieradās dievišķajos lidaparātos, un Matali paņēma mani sev līdzi lidojošajos ratos un parādīja man citus lidaparātus." (168.nod.10.-11.)
"Viņš uzdāvināja tam paškustošu lidojošo aparātu, pazīstamu kā Puspaka." (207.nod.6.9.)
"Dievi parādījās savos lidojošajos ratos, lai būtu klāt cīniņā starp Kripakāriju un Ardžūnu. Pat Indra, debesu valdnieks, parādījas savā lidaparātā un 33 dieviem līdzīgas būtnes līdz ar viņu." (274.un 275.nod.)
"Vanaparvas" XLII nodaļā Indralokagamanaparva teikts: "Kamēr Gudakeša, kavējoties pārdomās, mocījās neizlēmībā, no mākņiem, Matali vadīts, parādījās gaisa kuģis, vēl varenāks kā iepriekš. Viss debesu jums apgaismojās, tūdaļ visa apkārtne piepildījās ar murdoņu un dārdēšanu, līdzīgu pērkonam. No priekšas paša šausmīgākā izskata... spārnotas bultas debesu skaistumā un ugunis visā avā apžilbinošajālieliskumā, kā arī zibeņi un tutagudas [vārda nozīme nav saprotama], apgādāti riteņiem, un tie darbojās izdzenājot gaisu un izraisīja troksni, kas bija kā pērkoni no daudziem mākoņiem, - vss tas pavadīa debesu ratu atlidošanu.
Tajā tāpat arī bija mežonīgie nagi [nozīme nav skaidra, par nagiem mitoloģijā sauca garus, ka līdzīgi čūskām], ar karstām atverēm.. Un debesu mašīna traucās augšup, it kā to vilktu tūkstoš zelta zirgu, un tā ātri sasniedza vēja ātrumu.
Jau visai drīz debesu mašīna kustējās jau ar tādu ātrumu, ka acij bija grūti tai sekot. Un Ardžūna tāpat uz debesu ratiem redzēja ko līdzīgu karoga mastam, izrotātu ar zaigojošu zelta ornamentu, - "karoga masts" laist`jās un izstaoja gaismu, līdzīgu tumša smaragda vizuļošanai.
XLIII nodaļā teikts, ka Dievu debesu pilsētā viņš "...redzēja citus debesu ratus, to tūkstošus, gatavus pēc dievu gribas dties ceļa, - tie stāvēja rindām savās vietās. bet pēc tam viņš ieraudzīja desmitiem tūkstošu tādu ratu, kas kustējās visos iespējamajos virzienos."
"Mahābharatas" grāmatas "Sabhaparva" 3.nodaļā (6.-10.pantā) tiek aprakstītas veselas kosmiskās pilsētas, kuras vada Indra, Brahma, Rudra, Jama, Kubera un Varuna. Visas šīs pilsētas kopā tika sauktas par Sabhu. Piemēram, vienu tādu pilsētu sauca par Hiranjauru - "pilsētu no zelta," to bija uzbūvējis Brahma, un tā rotēja ap savu asi.
Gudrais Narada par kosmiskajām pilsētām zinājis stāstīt brīnumu lietas: ”Indras kosmiskā pilsēta vienmēr atradās Visumā. Tā bija no metāla, un tajā bija nami, mājokļi un augi. Ieejas bija tik platas, ka mazi lidaparāti varēja izlidot cauri.
Jamas pulcēšanās zāle bija 150 kilometru gara, būvēta līdzīgi un apgādāta ar visu, kas nepieciešams ērtai dzīvei. To apņēma balta siena, kura spoži vizuļoja, kad visa konstrukcija kustējās debesīs.
Varunas zāle atradās zem ūdens un brīvi peldēja okeānu dzīlēs. Arī šai pulcēšanās vietai netrūka greznās dzīves ērtību.
Kuberas pulcēšanās zāle bija skaistākā visā Visumā. Tā bija 550 reiz 800 klometru liela, brīvi karajās gaisā un bija pilna ar zelta pilīm.
Pati vienreizīgākā bija Brahmas pulcēšanās zāle. Tā bija visgrūtāk pieejama un atstāja īstas ainavas iespaidu, kad pārvietojās Visumā. Tai līdzās nobālēja pat Saule un Mēness” (nosauktie garuma un platuma izmēri labākai izpratnei pārveidoti kilometros).
Pirms kariem ar dieviem asuras mitušas gan debesīs (kosmosā), gan uz zemes, gan zemzemes un zemūdens. "Mahabhāratas" grāmatas "Dronaparva" 62.pantā rakstīts: "Sākumā drosmīgajiem asurām debesīs bija trīs pilsētas. Katra no šīm pilsētām bija liela un teicami izbūvēta. Viena bija no dzelzs, otra no sudraba un trešā no zelta. Zelta pilsēta piederēja Kamalaksam, sudraba - Taraksam un trešajā, kura izskatījās kā no dzelzs, pavēlnieks bija Vidzunmalins."
Zinātniskā fantastika: "Mahabhāratā" aprakstītas pilsētas Kosmosā, kuras rotē ap savu asi! Indiešu sanskrita pētnieks profesors Dr.Dileps Kumars Kanjijals par to ir pārliecināts: "Apraksti par daudzām pilsētām Visumā, kuras griezušās pašas ap savu asi, atrodamas Mahabhāratas grāmatā Vanaparvana.
Grāmatā "Sabhaparvana" atrodami apraksti par kosmiskajām pilsētām, kurās bija iespējams nogādāt augstu debesīs. Kas šais aprakstos parsteidzošs - tās kustējušās pa nemainīgu orbītu ap Zemi. Tām bijušas ieejas - pietiekoši platas, lai pa tām varētu izkļūt un iekļūt lidmašīnas.”
"Mahābhāratas" grāmatā "Karnaparvānā" rakstīts: "Mēs ieraudzījām debesīs kaut ko, kas atgādināja liesmojošu mākoni, līdzīgu uguns mēlēm. No tā iznira milzīga melna vimāna, kura gāza lejā daudzus mirdzošus (spīdošus) šāviņus. To radītā dārdoņa bija līdzīga tūkstoš bungām. Vimāna tuvojās zemei neiedomājamā ātrumā un izlaida milzumu šāviņu, kuri mirdzēja kā zelts, izlaida tūkstošiem zibeņu. Pēc tam sekoja spēcīgi sprādzieni un simti ugunīgu viesuļu. Karaspēku pārņēma panika, spradzienu nogalināti, krita zirgi, kaujas ziloņi un daudzi karavīri. Karaspēks metās bēgt un briesmīgā vimāna to vajāja, kamēr iznīcināja." Tā kā seno indiešu tekstos atrodamas ziņas par to, ka lidaparāti izmantoti arī militārās operācījās, tad nav ko brīnities, ka daži sanskrita teksti brīdina no tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas izraisītajām sekām un pat aizliedz to turpmāku izmantošanu.
Tā, piemēram, kādā sanskrita tekstā rakstīts sekojošais: "Šādu ierīču izgatavošanas paņēmieni jātur noslēpumā, lai šīs zināšanas nenonāktu necienīgu cilvēku rokās. Tāpēc zināšanas, kas nes tadus augļus, nedrīkst izpaust atklātībā, kā ari to izplatīšana jāpielīdzina noziegumam."
Runa šajā gadījumā ir par lidaparātu būves noslēpumu.

    "Vaimanikašastra." Aprakstīts milzīgs daudzums tehnoloģiju, tai skaitā tādas, kas attiecas uz lidaparātiem. Šajā darbā stāstīts par pilotu apmācību un apģērbu, par viņu lidojumu maršrutiem. Minēti metāli, kuri piemēroti viņu lidaparātiem. Tāpat šeit iztirzātas dažādu dzinēju tipu priekšrocības un trūkumi, kā arī izklāstīti dažādi ”astronautikas noslēpumi.”
Vimānas esot bijušas tik izturīgas, ka tās nav varēts salauzt vai sadedzināt. Ieslēdzot dažādus slēdžus, tās varējušas:
    - griezties ap savu asi;
    - sarauties vai izplēsties (samazināties vai palielināties izmēros);
    - mainīt savu formu lidojuma laikā;
    - maskēšanās nolūkos pieņemt mākoņa izskatu;
    - izstarot stipru spožumu;
    - tieši otrādi - veidot ap sevi melnu tumsu;
    - absorbēt Saules starus un kļūt neredzamas;
    - pārvietoties ar milzīgu ātrumu;
    - pārlidot no vienas zemes uz citu;
    - pārlidot no vienas pasaules uz citu;
    - pārvietoties lēcieniem vai zigzagiem;
    - nirt (laikam jau ūdenī);
    - izstarot saules starus, kuru iespaidā visi priekšmeti top redzami;
    - radīt tādu spēku, kura pielietošana spēj paralizēt cilvēkus un dzīvniekus;
    - savos ekrānos iegūt tālu notiekošu notikumu attēlus.

"Juktikalpatara" - teksts no Bhodžām, apraksta gaisa kuģus no 48.-50.pantam.

"Višnu Purana" - tajā teikts: "Kamēr Kalki runāja, no debesīm nolaidās divi paškustoši rati, kas spīdēja kā Saule, tie bija apgādāti dārgakmeņiem un staru ieročiem."

"Kathasaritsagare" - šai senindiešu tekstu apkopojumā minēts lidaparāts, kam "nepieciešama uzpildīšanās" un kas "pārvadā ļaudis uz tālām zemēm taipus jūrai." Te aprakstīts lidaparāts, kas spējis bez nosēšanās veikt 3200 km attālumu (rēķinot mūsu mērvienībās). Cits tāds lidaparāts, kas piederējis ķēniņam Narabahanadutti, varējis pārvest 1000 vīru (43. un 21.nod.).

Šrimat Bhagavata - šā sacerējuma 10.grāmatā apraksītas cīņas par Dvarakas pilsētu. Dēmons Saļva no pusdieva Sivas izlūdzās ārkārtīgi varenu idaparātu Saubha, ko konstruēja ģeniālais inženieris Maija (minēts arī citos avotos). Tas bija liels kā pilsēta, varēja lidot it visur. Ļidaparāts varēja radīt ilūzijas - t.i.demonstrēt mānīgas atrašanās vietas. Pārvietojās ļoti ātri, pa jebkuru trajektriju, varēja karāties gaisā. Krišna tomēr neļāvās apmānīties un šo lidaparātu notrieca. Tā atliekas iekrita jūrā.
Ne mazāk interesanti fragmenti atrodami arī citās Šrimad Bhāgavat grāmatās. Šrimad Bhāgavat (4., 6., 27.): “Debesu iemītnieku lidmašīnas klātas ar pērlēm, zeltu un daudziem dārgakmeņiem. Debesu iemītnieki tiek salīdzināti ar mākoņiem pie debesīm, kurus reizēm izrotā zibeņu uzliesmojumi.”
Šrimad Bhāgavat (4., 3., 12.): “Paskaties tikai, kā viņu lidmašīnu spieti padarījuši tik ļoti skaistas visas debesis.”
Šrimad Bhāgavat ir tādas rindas: „Pēc tam Indra debesu valdnieks, kopā ar visiem debesu planētu vadoņiem piedāvāja Vāmanadevam vietu debesu lidmašīnā un ar Brahmas piekrišanu nogādāja viņu uz debesu planētas” (8., 23., 25.).

Kalidasa sacerējumi. Šis dzejnieks un dramaturgs dzīvojis V gs. indiešu ķēniņu Guptu galmā. Savās poēmās un drāmās viņš izmantoja "Mahabhāratas" un "Rāmajanas" motīvus. Pārsteidzoši sīki aprakstījis Rāmas un Aiodhjū lidojumu dažādus posmus. Ir skaists vētraina okeāna apraksts, redzēts no liela augstuma. Rāmas lidojošie rati to vien dara, kā maina augstumu, veic virāžas mākoņos, manevrē starp putniem un lido pa gaisa ceļiem, kurus parasti izmantoja Dievi (13.-19.nod.).
Lidaparāts šķērsojs visu Dekāna plato, ieskaitot Aliabānas kalns, tad pārlidoja pāri ezeram, virs Hodavari upei, virs apdzīvotām vietām Agastijas un Sasabhangas un virs Šitrakutas kalna. Tālāk ceļš gāja virs Gangas un Džamnas sateces vietas, garām ķēniņa Nisada galvaspilsētai Uttarakosalas un Saradžu upes virzienā. Kopā šis viegli izsekojamais maršruts ir 2500 km garš.
Kad lidaparāts nolaidās Uttarakosalā, pie tā savācās milzīgs ļaužu pūlis. Rāma kopā ar saviem ceļabiedriem pameta lidaparātu pa mirdzošām kāpnēm, pagatavotām no metāla (13.nod.69.). Pēc tikšanās ar turienes valdnieku Rāma ar savu svītu tāpat pa mirdzošajām kāpnēm iekāpa lidaparātā.
Tāpat šis literāts apraksta arī Indras lidojumu, ko pilotēja Matali. Mašīna lidojusi cauri mākoņiem, un tās "riteņi ievilkās." Lidaparāts pacēlās jau krietni augstākos atmosfēras slāņos, un "nekāda gaisa elpošanai tur vairs nebija." Pēc tam augstums tika samazināts un lidaparāts lidoja virs pašām koku virsotnēm putnus baidīdams. Pēc nosēšanās viens no pasažieriem - Duhsantra, izbrīījās, ka lidaparāta riteņi nav sacēluši putekļus un nemaz pat nepieskaras zemei. Pilots Matali paskaidroja, ka tas iespējams pateicoties Indras lidaparāta milzīgajām tehniskajām iespējām. Iespējams, ka šeit iet runa par antigravitācijas ietaisi.

Vimānu veidi:
Vimānas - Rāmajana
Rathi - Rāmajana
Puspaka - Rāmajana
Saubha - "Šrimad Bhagavata."

Interesanti, ka visā sanskrita literatūrā nav ne pušplēsta vārda par to, ka vimānām būtu vajadzīga tehniskā apkope, ka to veiktu uz Zemes esoši mehāniķi. Tāpat nav atrodamas ziņas par vimānu ražošanu vai izmēģinājuma lidojumiem. Tādējādi rodas iespaids, ka vimānas nāk no Dievu debesīm un tur arī bāzējas.
Tehniski šie lidlīdzekļi bijuši modernāki par mūsējiem: bez grūtībām tie apriņķoja Zemi, vai sasniedza Mēnesi. Enerģijas avoti tiem bija neizprotami no mūsdienu zināšanu viedokļa. Vairākos seno indiešu tekstos, kuros aprakstīti lidaparāti, runāts arī par lidojuma augstumu, piemēram, lai parādītu, cik augstu varonis pacēlās savā lidaparātā, tiek pateikts, ka viņš uzlidoja ”augstāk par vēju valstību." Seno indiešu teksti nepārprotami runā par kosmiskajiem lidojumiem. Kādā sanskrita tekstā var lasīt šādas rindas: ”Izmantodami šos aparātus, Zemes iedzīvotāji var pacelties gaisā, bet debesu iedzīvotāji - nolaisties uz Zemes.” Ar vimānām varēja pārvietoties ”Surjamandalas” - saules apgabalā (Saules sistēmā?!) un ”Nakšatramandalā” - zvaigžņu apgabala robežās.

Džeimsa Čērčvorda liecība. Viņš apgalvo, ka redzējis rasējumus un instrukcijas, kuras domātas gaisa kuģu būvei. Tajās attēlota aparatūra, dzinēji u.c. Enerģija tiek iegūta no atmosfēras visai vienkāršā un ekonomiskā veidā. Dzinējs ir kas līdzīgs mūsdienu turbīnai, kurā viena aiz otras iesaistītas kameras galīgai izplūdei. Ja motoru iedarbināja, tad viņš darbojās līdz to neizslēdza. Šie kuģi varēja veikt orbitālos lidojumus ap Zemi bez nosēšanās, līdz nolietojās aparatūra. Viņu jauda bija neierobežota, jebšu ierobežota tikai konstrukcijā izmantoto metālu izturība.
Vai šīs ziņas būtu atspoguļotas mistiskajās Nākaļu plāksnītēs?

www.youtube.com/watch?v=yZU4vxZN33w

Saites.
Senatnes lidaparāti.