Aliens

Mahābhārata, nezināmā

Senindiešu eposa "Mahābhārata" 18.grāmatās ir daudz neizprastu un gluži neticamu lietu.

Šajā apjomīgākajā seno indiešu poēmā ir atrodami vairāki vērā ņemami lidojumu apraksti, kuros piedalījušies cilvēki. „Bhīma vimanā lidoja uz milzīgā stara saules spožumā un tā radīja troksni, kas līdzinājās pērkona dārdiem.” 

1. Adi Parva. "Sākuma grāmata." 

2. Sabhaparva. 3.nodaļā (6.-10.pantā) tiek aprakstītas veselas kosmiskās pilsētas, kuras vada Indra, Brahma, Rudra, Jama, Kubera un Varuna. Visas šīs pilsētas kopā tika sauktas par Sabhu. Piemēram, vienu tādu pilsētu sauca par Hiranjauru - "pilsētu no zelta," to bija uzbūvējis Brahma, un tā rotēja ap savu asi.
Gudrais Narada par kosmiskajām pilsētām zinājis stāstīt brīnumu lietas: ”Indras kosmiskā pilsēta vienmēr atradās Visumā. Tā bija no metāla, un tajā bija nami, mājokļi un augi. Ieejas bija tik platas, ka mazi lidaparāti varēja izlidot cauri.
Jamas pulcēšanās zāle bija 150 kilometru gara, būvēta līdzīgi un apgādāta ar visu, kas nepieciešams ērtai dzīvei. To apņēma balta siena, kura spoži vizuļoja, kad visa konstrukcija kustējās debesīs.
Varunas zāle atradās zem ūdens un brīvi peldēja okeānu dzīlēs. Arī šai pulcēšanās vietai netrūka greznās dzīves ērtību.
Kuberas pulcēšanās zāle bija skaistākā visā Visumā. Tā bija 550 reiz 800 kilometru liela, brīvi karajās gaisā un bija pilna ar zelta pilīm.
Pati vienreizīgākā bija Brahmas pulcēšanās zāle. Tā bija visgrūtāk pieejama un atstāja īstas ainavas iespaidu, kad pārvietojās Visumā. Tai līdzās nobālēja pat Saule un Mēness” (nosauktie garuma un platuma izmēri labākai izpratnei pārveidoti kilometros).
Grāmatā "Sabhaparva" atrodami apraksti par kosmiskajām pilsētām, kurās bija iespējams nogādāt augstu debesīs. Kas šais aprakstos parsteidzošs - tās kustējušās pa nemainīgu orbītu ap Zemi. Tām bijušas ieejas - pietiekoši platas, lai pa tām varētu izkļūt un iekļūt lidmašīnas.”

3. Vanaparva. Te aprakstīti dievu uzbrukumi senajai Dvarakas pilsētai ar kosmiskajiem ieročiem. 3.grāmatā un/vai Bhagavatā puranā stāstīts kā dievi uzbrukuši no gaisa Krišnas aizstāvētajai pilsētai Dvarakai ar kādu labi bruņotu lidojošo aparātu – saubhu.
Eposa 1.grāmatā "Vanaparvā" sanskritologs profesors Kandžilals uzgājis 41 vietu, kur runāts par senajiem lidaparātiem. Grāmatā stāstīts par to kā Šiva aicina varoni Ardžunu viesoties pie viņa debesīs, tā viņi arī aizlido ar gaisakuģi. Tai pat grāmata arī kādu kauravu aicina lidot ar kuģi debesīs.
"O Tu, Kuru pēcteci, tas ļaunais cilvēks ieradies ar dieviem domātiem patstāvīgi braucošajiem ratiem, kas var braukt pa visurieni un pazīstami kā Saubhapura." (14.nod.15.-22.)
"Kad viņš pazuda no visu mirstīgo redzes lauka, augšā, augstu debesīs viņš pamanīja tūkstošiem dīvainu lidaparātu." (42.nod.30.-34.)
"Viņš iegāja dievišķā Indras mīļotajā pilī un ieraudzīja tūkstošiem dievu lidojošo ratu, daži stāvēja mierā, citi - kustībā." (43.nod.7.-12.)
"O Tu, Uparikara Vasu, ietilpīga lidojoša mašīna ieradīsies pie tevis." (63.nod.11.-19.)
"Pēkšņi apgaismojuši debesu jumu, līdzīgi liesmu mēlei bez dūmiem jebšu spīdošam meteoram mākoņos, parādījās debesu rati, kurus vadīja Matali." (165.nod. - Nivata Kavača Juddhaparva)
"Marutu grupas ieradās dievišķajos lidaparātos, un Matali paņēma mani sev līdzi lidojošajos ratos un parādīja man citus lidaparātus." (168.nod.10.-11.)
"Viņš uzdāvināja tam paškustošu lidojošo aparātu, pazīstamu kā Puspaka." (207.nod.6.9.)
"Dievi parādījās savos lidojošajos ratos, lai būtu klāt cīniņā starp Kripakāriju un Ardžūnu. Pat Indra, debesu valdnieks, parādījas savā lidaparātā un 33 dieviem līdzīgas būtnes līdz ar viņu." (274.un 275.nod.)
"Vanaparvas" XLII nodaļā Indralokagamanaparva teikts: "Kamēr Gudakeša, kavējoties pārdomās, mocījās neizlēmībā, no mākņiem, Matali vadīts, parādījās gaisa kuģis, vēl varenāks kā iepriekš. Viss debesu jums apgaismojās, tūdaļ visa apkārtne piepildījās ar murdoņu un dārdēšanu, līdzīgu pērkonam. No priekšas paša šausmīgākā izskata... spārnotas bultas debesu skaistumā un ugunis visā avā apžilbinošajālieliskumā, kā arī zibeņi un tutagudas [vārda nozīme nav saprotama], apgādāti riteņiem, un tie darbojās izdzenājot gaisu un izraisīja troksni, kas bija kā pērkoni no daudziem mākoņiem, - vss tas pavadīa debesu ratu atlidošanu.
Tajā tāpat arī bija mežonīgie nagi [nozīme nav skaidra, par nagiem mitoloģijā sauca garus, ka līdzīgi čūskām], ar karstām atverēm. Un debesu mašīna traucās augšup, it kā to vilktu tūkstoš zelta zirgu, un tā ātri sasniedza vēja ātrumu.
Jau visai drīz debesu mašīna kustējās jau ar tādu ātrumu, ka acij bija grūti tai sekot. Un Ardžūna tāpat uz debesu ratiem redzēja ko līdzīgu karoga mastam, izrotātu ar zaigojošu zelta ornamentu, - "karoga masts" laist`jās un izstaoja gaismu, līdzīgu tumša smaragda vizuļošanai.
XLIII nodaļā teikts, ka Dievu debesu pilsētā viņš "...redzēja citus debesu ratus, to tūkstošus, gatavus pēc dievu gribas dties ceļa, - tie stāvēja rindām savās vietās. bet pēc tam viņš ieraudzīja desmitiem tūkstošu tādu ratu, kas kustējās visos iespējamajos virzienos."
Zinātniskā fantastika: "Mahabhāratā" aprakstītas pilsētas Kosmosā, kuras rotē ap savu asi! Indiešu sanskrita pētnieks profesors Dr.Dileps Kumars Kanjijals par to ir pārliecināts: "Apraksti par daudzām pilsētām Visumā, kuras griezušās pašas ap savu asi, atrodamas Mahabhāratas grāmatā Vanaparva.

 4. Virataparva. "Virata grāmata."
 5. Udyogaparva.
 6. Bhishmaparva. "Bišmas grāmata."

 7. Dronaparva. "Drona grāmata." Pirms kariem ar dieviem asūras mitušas gan debesīs (kosmosā), gan uz zemes, gan zemzemes un zemūdens. "Mahābhāratas" grāmatas "Dronaparva" 62.pantā rakstīts: "Sākumā drosmīgajiem asūrām debesīs bija trīs pilsētas. Katra no šīm pilsētām bija liela un teicami izbūvēta. Viena bija no dzelzs, otra no sudraba un trešā no zelta. Zelta pilsēta piederēja Kamalaksam, sudraba - Taraksam un trešajā, kura izskatījās kā no dzelzs, pavēlnieks bija Vidzunmalins."

  8. Karnaparva. "Karna grāmata." Te rakstīts: "Mēs ieraudzījām debesīs kaut ko, kas atgādināja liesmojošu mākoni, līdzīgu uguns mēlēm. No tā iznira milzīga melna vimāna, kura gāza lejā daudzus mirdzošus (spīdošus) šāviņus. To radītā dārdoņa bija līdzīga tūkstoš bungām. Vimāna tuvojās zemei neiedomājamā ātrumā un izlaida milzumu šāviņu, kuri mirdzēja kā zelts, izlaida tūkstošiem zibeņu. Pēc tam sekoja spēcīgi sprādzieni un simti ugunīgu viesuļu. Karaspēku pārņēma panika, spradzienu nogalināti, krita zirgi, kaujas ziloņi un daudzi karavīri. Karaspēks metās bēgt un briesmīgā vimāna to vajāja, kamēr iznīcināja." Tā kā seno indiešu tekstos atrodamas ziņas par to, ka lidaparāti izmantoti arī militārās operācījās, tad nav ko brīnities, ka daži sanskrita teksti brīdina no tehnoloģiju ļaunprātīgas izmantošanas izraisītajām sekām un pat aizliedz to turpmāku izmantošanu.
Tā, piemēram, kādā sanskrita tekstā rakstīts sekojošais: "Šādu ierīču izgatavošanas paņēmieni jātur noslēpumā, lai šīs zināšanas nenonāktu necienīgu cilvēku rokās. Tāpēc zināšanas, kas nes tādus augļus, nedrīkst izpaust atklātībā, kā ari to izplatīšana jāpielīdzina noziegumam." Runa šajā gadījumā ir par lidaparātu būves noslēpumu.

  9. Šaljaparva. Shalyaparva - "Šalja grāmata."
10. Sauptikaparva. "Dusošo kareivju grāmata."
11. Striparva. "Sieviešu grāmata."
12. Šantiparva. Shantiparva - "Miera grāmata."
13. Anušasanaparva. Anushasanaparva - "Pamācību grāmata."
14. Ashvamedhikaparva. "Zirga upurēšanas grāmata."
15. Ashramavasikaparva.

16. Mausalaparva. Šeit esot sāstīts par pilsētu iznīcināšanu ar briesmīgiem ieročiem: visur mētājās stipri apdeguši līķi. Pārtika, ūdens un augi tika saindēti. Postījumi grāmatā piedēvēti Dievam.

17. Mahaprasthanikaparva. "Lielā ceļojuma grāmata."
18. Svargarohanaparva. "Debesbraukšanas grāmata."
19. Harivamsaparva. "Hari ģeneoloģijas grāmata." 

Saites.
Mahābhārata.