Bifeļi
Bubalus, Syncerus.
Vēršu apakšdzimtas dzīvnieki, pārnadži.
Vēsture. Dienvidindijā īpaši svinīgos gadījumos svētnīcās nodur melnu bifeli.
Apraksts. Lieli dzīvnieki, kuru ķermeņa garums ir 1-2,9 m, masa 150-800 kg, veciem tēviņiem pat 1000-1200 kg.
Iedalījums:
- Āzijas bifeļu ģints. Bubalus. Te ir divas sugas - lielākā ir Āzijas jeb Indijas bifelis (B.arnee) ar 6 pasugām. Ragi ļoti lieli, izliekti, to pamati nesaskaras. Purvainos džungļos Āzijas dienvidos un DA, arī Kalimantānā un Filipīnās. Agrāk bijis izplatīts līdz Vidusķīnai un Ziemeļāfrikai, tagad savvaļā gandrīz iznīcināts. Domesticēts Indijā III g.tk.pmē., kad sāka veidoties mājas bifelis (B.arnee f.bubalis). Āzijā vietumis tas ir neaizstājams iejūga dzīvnieks, īpaši noderīgs rīsa lauku apstrādei. No tā iegūst gaļu un ļoti treknu pienu (8% tauku), kurā ir vairāk olbaltumvielu kā govs pienā. No bifeļgovs izsauc līdz 2000 l piena gadā. Dienvidāzijā ir vismaz 75 miljoni mājas bifeļu, tos plaši audzē visās pasaules karstajās klimatiskajās joslās, arī Dienvideiropā un Aizkaukāzā.
Pundurbifelis. Sulavesi bifelis jeb anoa.
- Āfrikas bifeļu ģints. Syncerus. Tajā ir tikai viena suga - Āfrikas jeb kaferu bifelis (Syncerus caffer) ar trim pasugām. Gandrīz tikpat liels kā Āzijas bifelis. Ragi ļoti lieli, izliekti, to pamati saskaras. Dzīvo Dienvidāfrikā uz ziemeļiem līdz Sudānai, mežos, krūmājos, purvos, stepēs, vienmēr pie ūdeņiem.
Ūdensbifeļi. Lielākā to populācija mūsdienās sastopama Kāziringa Valsts dabas parkā Asamā (Indija).
Saites.
Vēršu apakšdzimta.
