Fleksīvās valodas
Arī - flektīvās valodas.
Valodas, kurās gramatiskās nozīmes izsaka galvenokārt ar ārējām vai iekšējām fleksijām.
Fleksīvās valodas ir, piemēram, semītu un ide valodas. Ide valodās ir galvenokārt ārējā fleksija (galotne), to cieši pievieno celmam vai saknei, tā var vienlaikus izteikt vairākas gramatiskās nozīmes, piemēram, latviešu valodā lietvārdu locījumu galotnes izsaka skaitļa, locījuma un dzimtes nozīmi.
Semītu valodām raksturīga iekšējā fleksija: vārda sakne sastāv no trim nemainīgiem līdzskaņiem, patskaņi, ko ievieto starp tiem, izsaka gramatiskās nozīmes, piemēram, arābu ktb apzīmē rakstīšanas ideju, kataba - "viņš uzrakstīja," kutiba - "bija uzrakstīts," kātib - "rakstošais," "rakstnieks."
