Velves
Vissenākās mūrētās velves uzietas Ūras ķēniņu kapenēs, kur ir velvēti griesti, un tie tiek datēti ar 3500.g.pmē. Tālāk jau tādas atrdamas Nipūrā kā velvēts notekkanāls ap 3000.g.pmē. Šumeru pilsoņu mājās Ūrā velves uzietas ap 2000.g.pmē., kur vārtu velves celtas no ķieģeļiem par paraugu ņemot īsto arku. Ūrā vēl šodien var redzēt arku babiloņu ķēniņa Kurigalza svētnīcā ap 1400.g.pmē. Velvju metodi izantoja babilonis Nebukadnēcars, lai atjaunotu sagrauto Bābeli 600.g.pmē. un tai laikā arka bija plaši izmantota babiloņu būvniecībā.
Pēc Maķedonijas Aleksandra iekarojumiem arka ieviesās grieķu un vēlāk arī romiešu pasaulē. Romā velvju būve ieguva jaunu elpu, jo te tika izgudrota saistviela – betons. Ievērojamākā romiešu velvju celtne – Panteons, kas labi saglabājies līdz mūsdienām.
No grieķu/romiešu arhitektūras velve zināma arī modernajā pasaulē.
Saites:
Arhitektūra.
