Ūras ķēniņi
I dinastija.
Mesanepada.
Radniecība. Dēls – Aanepada.
Biogrāfija. 1.dinastijas dibinātājs un tās 1.ķēniņš.
Avoti. Minēts „Ķēniņu sarakstos”.
Atradumi.
Kaļķakmens plāksne. Labi izveidtā ķīļrakstā uzaksts par to, ka celtni iesvētījis „Aanepada, Ūras ķēniņš, Mesanepadas, Ūras ķēniņa, dēls”.
Aanepada.
Radniecība. Tēvs – Mesanepada.
Biogrāfija. 1.dinastijas 2.ķēniņš.
Avoti. Minēts „Ķēniņu sarakstos”.
Atradumi.
Zelta krelle Ūrā. To uzgāja Lenards Vūlijs Eleboīdas pakalnā pie Ūras. Uz tā minēts Aanepadas vārds.
Kaļķakmens plāksne. Labi izveidtā ķīļrakstā uzraksts par to, ka celtni iesvētījis „Aanepada, Ūras ķēniņš, Mesanepadas, Ūras ķēniņa, dēls”.
III jeb Jaunā dinastija. ( 2 200.( 2167.?! )g.pmē. – 2059.g.pmē. ). 5 ķēniņi. Ūras un Šumeras uzplaukums. Nāca pie varas ap 2 113.g.pmē.
Ur-Nammu (?-ap 2096.g.pmē.) - „Ūras prieks.” Ūras 3.dinastijas dibinātājs un 1.tās ķēniņš. Atjaunoja Šumeras spozmi.
Radniecība. Pusdievs, jo māte - dieve Ninsuna. Brālis - Gilgamešs ( Urūkas ķēniņš ), taču tas valdījis 7 gs. pirms viņa. Dēls – Šuļga no priesteres.
Biogrāfija. Ap 2200.g.pmē. nozīmēts kā Jaunās dinastijas pirmais ķēniņš Ūrā. Viņa laikā Ūra izveidojās par Šumeras galveno pilsētu un visa Šumera atkal uzplauka. Viņa laikā seno svētnīcu vietās Urūkā, Eridu, Ūrā, Larsā un Nipūrā tika uzcelti milzu zikurāti. Tempļus padarīja vēl skaistākus un piepildīja ar dārglietām.
Ur-nammu un viņa galms atbalstīja literatūras attīstību, maksāja par seno eposu pārrakstīšanu.
Enlils viņam piešķīra „dievišķo ieroci”, lai tas dotos karagājienā pret dumpīgajām Marduka piekritēju pilsētām. Taču tas gāja bojā ap 2096.g.pmē. pats zem savu kaujas ratu riteņiem, kuri bija iestrēguši dubļos. Laiva, kura veda ķēniņa mirstīgās atliekas uz Šumeru, nogrima, tā, ka lielā valdnieka ķermeni pat neapglabāja. Ūras iedzīvotāju sašutums par to, ka Dievi neaizsargāja viņu ķēniņu, bija liels.
Šuļga (2096.-2048.g.pmē.).
Radniecība. Tēvs - Ur-Nammu, māte – priesteriene. Sieva bija Elamas ķēniņa Kedarlaomera meita.
Biogrāfija. Ūras Jaunās dinastijas otrais valdnieks kļuva 2096.g.pmē. valdīja 48 gadus. Tiecās pēc dieva Ninurtas labvēlības, uzbūvējot tam veltītu templi Nipūrā. Kopumā pildīja miera misiju, bet pret dumpīgajām ziemeļu provincēm izmantoja algotņus – elamiešus.
Veica plaša apmēra dārgas administratīvās reformas. Viņš atjaunoja seno likumu, ka 19 pilsētām bija jādod mesli „valsts galvenajai svētnīcai” Nipūrā. Šie lielie mesli sāka radīt ekonomiskas problēmas.
Pats nodevās greznībai un mīlas priekiem Ūras Anu templī. Bijis Inannas mīļākais. 2049.g.pmē. ķēniņš aizsardzības nolūkos pavēlēja uzcelt aizsargsienu Šumeras rietumu robežās (vai Marta siena?). Enlils un citi nometnes Dievi uzskatīja to par nodevību – atteikšanos no rietumu teritorijām un nākamajā gadā piesprieda ķēniņam nāvi, pasludinot viņu par „grēcinieku, kurš nepilda dievu rīkojumus.” Nāvessods tika izpildīts.
Atradumi.
Šuļgas likumi – vecāki par Hamurapa likumiem.
3.ķēniņš. Amar-Sins (2101.–2093.g.pmē.) – „Sina izredzētais.” Iespējams, Bībelē minētais Sineāras ķēniņš Amrafēls.
Radniecība. Tēvs Ūras Jaunās dinastijas 2.ķēniņš Šuļga. Brālis – Šu-Sins.
Biogrāfija. Ūras Jaunās dinastijas trešais ķēniņš. Valdīja no 2101.–2093.g.pmē.
Vadīja četru Divupes ķēniņu armiju koalīciju karā pret 5 Kanaānas ķēniņu armiju apvienību savas valdīšanas pēdējos divos gados no 2095.–2093.g.pmē. Pēc neveiksmīgās ofensīvas ķēniņš sadrūvējās, un nākamajā 2040.g.pmē. pameta Ūru. Atteicās no kalpošanas Nannam/Sinam un devās uz Eridu, kur kļuva par Enki priesteri.
4.ķēniņš. Šu-Sins
Radniecība. Tēvs Šuļga. Brālis – Amarsins.
Biogrāfija. Nokļuva pie varas pēc brāļa atkāpšanās no troņa 2040.g.pmē.
Nostiprināja aizsardzības sienu rietumos (Marta siena) pret iebrucējiem no Sīrijas, un meklēja militāru savienību ar nipūriešiem, kuri kopā ar Farru bija apmetušies Harānā. Uzbūvēja divus lielus kuģus (bēgšanai!?). Kādā naktī (laikam 2031.g.pmē. februārī) novēroja Mēness aptumsumu, kuru uzskatīja par sliktu zīmi. Nākamajā 2030.g.pmē. ķēniņš no troņa tika atstādināts. Kā aptumsums izplatījās pa valsts teritoriju, tā arī provinču pārvaldnieki viens pēc otra atteicās atzīt ķēniņa varu, sākumā rietumos, pēc tam arī austrumos.
5.ķēniņš. Ibbi-Sins (2030.-?). Pēdējais Ūras ķēniņš.
Biogrāfija. Kāpa tronī 2030.g.pmē., pēdējais Ūras ķēniņš.
Nākamajā gadā Nabū vienības no rietumiem ar Marduka atbalstu, konfliktēja ar elamiešu algotņiem pie Divupes robežām.
Raksti liecina, ka šai laikā lielas apstrādājamās zemes platības tika pamestas, jo paaugstinātā sāļu daudzuma dēļ kļuva zemkopībai nederīgas. Labības cena pieauga 60 reižu un valdnieki nespēja paēdināt tautu.
2026.g.pmē. spēji apraujas Drehemas pilsētas nodokļu atskaites, kura bija Šumeras tirdzniecības vārti rietumos. Pati Šumera bija aplenkumā un valstī sāka palikt trūcīgi. Biedējošās debesu zīmes palika arvien biežākas un sirotāju uzbrukumi neatlaidīgāki. Saglabājušies dokumenti, ko panikas pārņemtie vietvalži, redzot ienaidnieka tuvošanos, sūtīja ķēniņam. Sestajā valdīšanas gadā uzbrukumi sāka skart jau valsts centālās daļas: „ienaidnieki no rietumiem iebruka līdzenumā, pašā valsts sirdī, un sagrāba cietokšņus, vienu pēc otra.”
Šī ķēniņa laikā sagruva Šumeras valsts. Ienaidnieki nopostīja lielākās pilsētas, arī Ūru. Ibi Sins tikai aizvests gūstā uz Elamu.
Dungi – ap 2400 g.pmē.”
Ūrbaus – kāds priesterķēniņš Ūrā.
