Vašaktūna
Maiju senpilsēta Gvatemalas ziemeļos.
Atrašanās vieta. Gvatemala, ziemeļos pie robežas ar Meksiku.
Vēsture. Liekas, ka tā ir vecākā no maiju pilsētām celta vēl Vecās valsts Senākajā periodā.
Atklāšana un izpēte. Atklājis amerikāņu arheologs Silvāns Grisvolds Morlijs (1883.-1948.g.).
Amerikānis Riketsons jaunākais veicis pilsētas piramīdu pētījumus 1928.gadā.
Interesanti, ka tieši Vašaktūnā zinātnieki atklāja uzrakstu uz stēlas, ko ar milzīgiem pūliņiem izdevās korelēt ar Rietumu hronoloģiju - tas bija 328.gada 9.aprīlis.
Aplūkojamie objekti.
Piramīda. Vecākā zināmā maiju piramīda. Pakāpjveida. Tās platformu stūri rotāti ar 18 jaguāra maskām. Tāds rotājums bija tipisks maiju Senajā valstī un vēlāk izzuda.
E grupas celtnes. Vašaktūnā kā senākais astronomiskais objekts tā saucamais „E grupas” celtņu komplekss. Tas sastāv no piramīdas E-VII un iegarenas platformas, uz kuras atrodamas triju svētnīcu (E-I, E-II un E-III) drupas. Vizīru līnijas no punkta uz kāpņu ass līdz punktiem centrālās svētnīcas E-II centrā, uz E-I svētnīcas (atrodas uz ziemeļiem) ZR stūri un uz E-III svētnīcas (atrodas uz dienvidiem) DR stūri norāda attiecīgi uz austreņiem (saules lēkta punktu pavasara un rudens ekvinokcijas dienās), saules lēkta punkti vasaras un ziemas saulstāves dienās.
Atradumi.
Nepabeigtā siena. Maiji pilsētu pametuši tik pēkšņi, ka sienu nav pabeiguši.
Rokraksta paliekas. Mitruma cietušas, diemžēl neizdevās restaurēt.
Stēlas Nr.5 un 26. Attēloti teotivakāniešu kareivji, kas liecina par sakariem ar šo pilsētu.
Saites.
Maiju kultūras centri.
Gvatemala.
