Trāķieši
Senākie Bulgārijas teritorijas iedzīvotāji.
Trāķiešu izcelsme. Trāķieši jeb traikieši – traikas (lietuviešu val.) – „līdums,” tātad trāķieši tulkojumā nozīmē „līdumnieki.” Tāds skaidrojums varētu būt nozīmējis to, ka trāķieši Balkānos, ienākot no Mazāzijas un Sīrijas stepēm, varētu būt pirmie, kas nolīda mežus, susināja purvus un iekārtoja lauksaimniecības līdumus.
Leišu pētnieks Dr.Basanavičs iet vēl tālāk un apgalvo, ka trāķieši (caur hetiem) esot īstie Mikēnu kultūras dibinātāji (to dažādi pētnieki dēvē arī par pelasgu, frīģiešu un hetu).
Trāķieši dzīvoja tagadējās Bulgārijas, Grieķijas, Maķedonijas un Turcijas teritorijā no 4000.g.pmē. līdz VIII gs. un bijuši tikpat attīstīti kā senie grieķi. Daudzi pētnieki (piemēram leišu Dr.Basanavičs) trāķiešus uzskata par tiem pašiem hetiem, kas asīriešu sakauti bēguši no Mazāzijas un apmetušies Balkānos.
Trāķiešu apdzīvotā teritorija. Tie apdzīvoja Bulgāriju, Maķedoniju, Dākiju. Vēsturnieks Strabons liecina, ka Dākijas robežas stiepušās no Balkāniem un Donavas līdz pašai Baltijas jūrai. Ap 700.g.pmē. trāķiešu cilts bitīnieši no Eiropas ieceļoja Mazāzijā, kur apmetās mūsdienu Izmiras (Turcija) apkārtnē.
Trāķiešu iznīkšana. Karos pret romiešiem un slāviem lielākā trāķiešu daļa gāja bojā un pārtautojās, otra daļa devās ziemeļu virzienā. VII gs. Balkānos sāka apmesties slāvi un trāķieši tajos asimilējās.
Trāķiešu ciltis.
Bitīnieši.
Slaveni atradumi.
Panagjurištē (Bulgārija) uzieti trāķiešu zelta trauki. VI gs.pmē.
Aplūkojamie objekti.
Kazanlikas kapenes (Bulgārija). IV gs.pmē.
Saites.
Trāķiešu kultūras centri.
Trāķiešu ķēniņi (~450.-342./341.g.pmē.) .
Ārieši.
