Monzunda salu sagrābšanas operācija (1917.g.)
Baltijas jūras Monzunda salu (mūsdienu Igaunijas teritorija) militāra sagrābšanas operācija I Pasaules kara beigās, pēdējā lielā krievu armijas un flotes kauja šai karā.
Politiskā un militārā situācija pirms operācijas. Monzunda salas nosedza ieeju Rīgas jūras līcī. kamēr salas bija krievu valdīšanā, vācu flote nevarēja bāzēties Rīgas līcī pat apstākļos, kad Rīgu jau bija ieņēmuši vācieši.
Vācieši operācijā iesaistīja visai prāvus spēkus - pie salām tika pārdislocēti gandrīz 300 vācu karakuģi.
Krievu pusē cīnījas 116 Baltijas kara flotes kuģi un krasta artilērijas baterijas. Tomēr lielinieku propagandas rezultātā krievu armijas un flotes kaujas spējas bija pazeminājušās.
Operācijas norise. Vācu kara flote sāka uzbrukumu 1917.gada oktobra vidū.
Dažos gadījumos krievu artilēristi krasta baterijās tūdaļ pameta dižgabalus, līdzko ieraudzīja vācu kuģus. Tomēr bija arī visai niknas cīņas.
20.oktobrī vācieši salas bija ieņēmuši, tam bija nepieciešams mazliet vairāk par nedēļu.
Operācijas rezultāti. Vācieši zaudēja 9 kuģus - 4 mīnu kuģus, vienu trali, 4 patruļkuģus. Bojāti tika 5 vācu līnijkuģi un viens kreiseris.
Krievu Blaltijas jūras kara flote zaudēja mīnu kuģi "Grom" ("Гром") un bruņukuģi "Slava" ("Слава" - šo kuģi 1930.gados igauņi izjauca metāllūžņos).
Daudz citādāks bija stāvoklis uz sauszemes - te gūstā nokļuva vairāk kā 20 000 krievu karavīru un virsnieku. Nogalināto skaits nav zināms, tomēr to uzskata par nenozīmīgu.
Vācieši zaudēja nogalinātajos vairāk kā 300 kareivju.
Nospiedums civilizācijā. Tobrīd esošā situācija labi aprakstīta Valentīna Pikuļa (Валентин Пикуль) grāmatā "Monzunds" ("Моонзунд").
