Kuresāre
- Detaļas
- Publicēts 25 maijs 2021
- 1431 skatījumi
Sāmsalas lielākā pilsēta.
Vēsture. XIII gs. 30.gados Kuresāri par savu īpašumu pasludināja Rīgas bīskaps. No Rīgas atkarības pilsēta atbrīvojās tikai 1563.gadā, kad dāņu karalis Frederiks II apstiprināja pilsētas neatkarību.Padomju okupācijas laikā – Kingisepa.
Arhitektūra. Labi saglabājusies viduslaiku pilsētiņa ar raksturīgām ēkām un ielu plānojumu. Ap 2200 būves, no kurām 1550 ir savrupmājas ar sarkaniem dakstiņu jumtiem, līdzinās tipiskai Skandināvijas mazpilsētai. Vecpilsēta atrodas valsts aizsardzībā. Celtnes veidotas no vietējā dolomīta un kaļķakmens.
Aplūkojamie objekti.
Kuresāres bīskapa pils. Vienīgais cietoksnis Baltijas valstīs, kas līdz mūsu dienām saglabājies tā sākotnējā izskatā. Arī labākais konventa tipa pils paraugs Baltijā, ar gotisku interjeru, muzejs.
To sāka būvēt 1340.gadā, kad šo vietu par savu pasludināja Rīgas bīskaps. Pils tapa par pilsētas stūrakmeni.
Šī klostera tipa celtne XIV-XV gs. tika apjozta ar 625 m garu un 7 m augstu mūri. Pāri tā paceļamajam tiltam ved ceļš uz pili. Galvenajai pils daļai ir ir trīs stāvi, nocietinājumu tornim – veseli septiņi. Pagrabstāva telpas ir vienkāršas, viduslaikos tās izmantoja par pārtikas noliktavām. Tajās izvietota ekspozīcija stāsta par salas dabu.
Pamatstāvs ir visgreznākais: gotiska stila zāles, pasāžas, kambari, kāpnes, velves, kokā grebti ģērboņi. Ir pat tā laika tualete ar akmens klozetu.
Pilī ir muzejs. Ekspozīcijā izstādīti seni šaujamieroči, zobeni, bruņas, nauda, kariete un viss kas cits.
Vienīgā ieeja sargtornī ir 9 m virs pamatstāva. Beidzamajā stāvā ir kafejnīca ar skaistu skatu uz apkārtni. Var pastaigāt pa mūriem un aplūkot šaujamlūkas.
Pilī reiz kāds bruņinieks dzīvs aprakts?
Saites.
Sāmsala.
