Aliens

Ši Huandi (221.-210.g.pmē.)

Ķīniski - 秦始皇.
Tsin Ši-huandi, "Dzeltenais imperators." No III gs.pmē. līdz pat 1912.gadam leģendārā imperatora Huandi vārds tika lietots kā imperatora titula apzīmējums. To kā titulu sāka lietot Ciņu dinastijas valdnieks Ši Huandi, kurš 221.gadā Ķīnu apvienoja vienā lielā valstī, un sāka sevi dēvēt par imperatoru.

Ciņas valsts ķēniņš 246.-221.g.pmē., Ķīnas imperators 221.-210.g.pmē., Ciņu dinastijas dibinātājs un Ķīnas apvienotājs.

Dzīvesgājums. Ciņas valsts ķēniņš 246.-221.g.pmē., Ķīnas imperators 221.-210.g.pmē., Ciņu dinastijas dibinātājs un Ķīnas apvienotājs.

Ciņas valsts ķēniņš. Dzimis 259.g.pmē.
Sākumā 246.-221.g.pmē. bijis Ciņas (Tsin) valsts ķēniņš. Viņa laikā Ciņas valsts izvirzījās kā stiprākā no visām tā laika sadrumstalotās Ķīnas valstīm.

Ķīnas apvienošana un dinastijas dibināšana. Ši Huandi ar viltību un spēku pakļāva 6 pārējās ķīniešu valstis un apvienoja Ķīnu. Tā 221.g.pmē. tika izbeigts "Karojošo ķēniņvalstu periods" (480.-221.g.pmē.) un nodibināta Ķīnas Ciņu impērija.
221.g.pmē. viņš sevi pasludināja par „Pirmo Ciņu ķēniņu” (Tsin Ši-huandi).

Iekšpolitika. Koncentrēja savās rokās visu likumdošanas varu, augstāko izpildvaru un tiesas varu.
Augstos amatos nozīmēja tā sauktās "Likumnieku skolas" pārstāvjus, kas iestājās par bargu bet skaidru likumu ievērošanu. Vienlaicīgi viņš sodīja ar nāvi konfuciāņus, kas uzstājās pret viņa politiku, bet to darbus iznīcināja.
215.g.pmē. sāka celt Lielo Ķīnas mūri.
214.g.pmē. iznīcināja daudz astronomijas, filozofijas un vēstures grāmatas un visas Konfūcija grāmatas politisku iemeslu dēļ. Rakstītais vārds drīkstēja atrasties tikai ķēniņa bibliotēkā, bet arī tad tikai par praktiskām lietām – zālēm, medicīnu, orākuliem, lauksaimniecību un mežsaimniecību. Sevišķas imperatora dusmas izpelnījās vēstures grāmatas: „bīstoties, ka pagātne var izpostīt tagadni” viņš lika aprakt vēsturniekus dzīvus kopā ar viņu grāmatām, nebaidījās pat izrakt un apgānīt mirušos. Tādējādi viņš vēlējās pēctečiem atstāt tikai vienu vēstures versiju – savu.
212.g.pmē. ar nāvi sodīja 460 Konfūcija piekritējus, kas tika apsūdzēti iedzīvotāju kūdīšanā pret imperatora varu.
Smagā apspiešana, nodokļu, darba un militāro klaušu pieaugums noveda līdz tautas neapmierinātībai, kas noveda pie sacelšanām (tiesa gan, nākamo dinastijas ķēniņu valdīšanu laikā).

Ārpolitika. Ši Huandi radīja stipru armiju – to iedalīja četrās daļās: kalnu, upju, purvu un līdzenumu spēki. Tieši tas esot palīdzējis kaujās ar apkārtējām naidīgajām ciltīm. Imperators piedalījās vairāk kā 70 karos un tajos visos uzvarēja. Tas esot teicis no Taišaņa kalna virsotnes: „Tagad es esmu apvienojis visu pasauli.”
Šī ķēniņa laikā tika veikta Lielā Ķīnas mūra celtniecība (raksta arī, ka „pabeigta”), lai aizsargātu valsti pret huņņiem (ķīniešu – sjunnu). Karā ar tiem tika iekarots plašs rajons uz ziemeļiem no Huanhes upes izteces. Dienvidos Ši Huandi karaspēks iebruka vjetu cilšu un Namvjetas valsts teritorijā (tagadējā Vjetnama). Tur viņš savai valstij pievienoja veselu virkni provinču – Huansi, Huandunu un Indoķīnas pussalu.

Ši Huandi reformas. Ši Huandi veica veselu virkni reformu: ieviesa vienotu likumdošanu, naudas un mēru vienību unifikāciju, vienotu rakstību, precīzu iedzīvotāju mantisko un sociālo gradāciju.
Senie rakstveži sīki aprakstījuši imperatora dzīvi: viņš bijis apdāvināta persona, sauca viņu par „Debesu Dēlu.” Leģenda vēsta, ka viņš iemācījis ķīniešiem šūt apģērbu, gatavot laivas, dzīvojamās mājas un pilis, viņš ieviesa tiesneša amatu. Viņa laikā parādījās kalendārs (nav īsti taisnība, drīzāk viņš to tikai standartizēja) un matemātikas pamati. Viņš izveidoja un paplašināja impēriju, ieviesa vienotu svaru un mēru sistēmu, vienotu rakstību un monetāro sistēmu. Izveidoja kanālu apūdeņošanas sistēmu, kas aizvien vēl skatāma ziemeļos no Siaņas.

Ši Huandi un nemirstība. Ši Huandi organizēja ekspedīcijas (vairķas?) nemirstības avota meklēšanai. Šis imperators izmisīgi vēlējās kļūt nemirstīgs un runāja ar visiem valsts gudrajiem vīriem, taču bez lielas jēgas. Tad viņš esot ieslēdzies savās istabās un ilgstoši urbies vecajās grāmatās. Kādā no tām viņš esot uzgājis vārdus: „Stāsta, ka Austrumu jūras vidū ir trīs neparastas salas. Tās nemaz nav tik tālu no vietām, kur dzīvo cilvēki, bet diemžēl, tikko kāds cenšas piestāt to krastā, saceļas vējš un aizpūš laivu tālu prom. Ja tā ir taisnība, ko stāsta, tad senajos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem ir izdevies atrast šīs salas un izkāpt krastā. Tur dzīvo nemirstīgie un ir zāles, kas paglābj no nāves. Viss dzīvais – pat putni un dzīvnieki – ir baltā krāsā.” Tālāk teksts vēstījis, ka uz vienas no šīm salām esot avots, no kura plūstot vīns nefrīta krāsā. To padzeroties, varēja kļūt nemirstīgs.
To uzzinājis, imperators tai pašā dienā lika būvēt vairākus desmitus lielu kuģu ekspedīcijai. Viss norisinājās stingrā slepenībā, un neviens pavalstnieks nezināja kuģu būves mērķi. Taču imperators baidījies atstāt troni tukšā un tādēļ visādi novilcinājis došanos ceļā. Kādu laiku tā viss vilcinājies, līdz pie imperatora griezies kāds Su Še: „mēs ļoti lūdzam pēc attīrīšanās procedūras atļaut mums kopā ar jaunekļiem un meitenēm doties meklēt nemirstības salu.”
Imperators par to visai sapriecājās un pilnvaroja Su Še doties ekspedīcijā. Noteiktā laikā 20 kuģi devās ceļā kopā ar 3000 jauniešiem un airētājiem.
Tā arī imperators no šīs ekspedīcijas nekādas ziņas vairs nesaņēma. Kāds ķīniešu vēsturnieks vēlāk rakstīja: „Su Še devās ceļojumā, atklāja brīnišķīgas miermīlīgas un auglīgas zemes. Viņš apmetās tur uz dzīvi, kļuva par ķēniņu un atpakaļ neatgriezās.”

Aplūkojamie objekti.
Kapenes ar slaveno Terakotas armiju. Arheologi tās uzgāja 1974.gadā Siaņā.

Lielais Ķīnas mūris. Lielā Ķīnas mūra pirmās kārtas cēlājs, ko sāka 215.g.pmē. Šī celtne beidzot pasargāja valsti no klejotāju huņņu uzbrukumiem un no nebeidzamajiem kariem, kas ilgi bija novājinājuši valsti.

Šidzu kalns ir Ķīnas valsts dibinātāja Huandi simbols.

Vecmāmiņas kapenes. Aptuveni 2300 gadus senās kapenēs Šansī provincē, kas, iespējams, pieder Ši Huandi vecmāmiņai, līdzās lūša, leoparda un melnā lāča kauliem atrastas līdz šim zinātniekiem nezināmas gibonu sugas skeleta paliekas. Pētot atrasto dzīvnieka galvaskausu, ar datormodelēšanas palīdzību secināts, ka šis gibons bijis citāds, nekā līdz šim zināmie. Domājams, ka par Junzi imperialis nosauktais pērtiķis izzudis pirms vairākiem simtiem gadu cilvēku darbības rezultātā.

Ši Huandi kapene. Liels kapu uzbērumkalns Šensi provincē Centrālajā Ķīnā, kur, saskaņā ar nostāstiem atdusoties Ciņ Šihuana mūmija. XXI gs. sākumā ķīniešu arheologi pēc 18 gadu ilgas izpētes paziņoja, ka atvērt kapenes neesot iespējams. Pēc viņu domām jebkuri mēģinājumi izvilkt artefaktus no kapenēm beigsies ar neveiksmi, jo visi lejupesošie saindēsies ar dzīvsudraba tvaikiem, jo kalna iekšienē ir daudz dzīvsudraba - tas esot teikts vēsturiskajās hronikās. Senais tirāns savās kapenēs iemūžinājis visas Padebešu impērijas tēlu ar tās daudzajām pilīm, pilsētām, kalniem, upēm un ezeriem. Apbedīšanas komanda ar labākajiem arhitektiem priekšgalā iemiesoja imperatora  vēlmes zeltā, sudrabā un dārgakmeņos, bet upes ūdeņu vietā kapu maketā esot izmantots dzīvsudrabs. 

Avoti.
„Huandi dzīves apraksts izredzētajiem.”
„Pūķa un Tīģera kalnu apraksts.”

Saites.
Ķīniešu imperatori (III g.tk.pmē. sākums-1917.g.).
Ķīnieši.