Sporti
"Lai kontrolētu, regulētu un vadītu tautas brīvālaika pavadīšanu, tika radīts sports kā bizness. Ar Anglijas karaļa pavēli otrdienas vakaros bija jāspēlē futbols, un tautai bija jāiet skatīties, kā daži dzenā bumbu pa laukumu. Tik nepieciešamā Fizizkā kultūra tika pārvērsta par sportu, un tas pat tika profesionalizēts. Sports kā profesija ar valstisku un peļņas mērķi - uzvarēt, nevis attīstīt sevi fiziski. Profesionālais sports, līdzās peļņai, kļuva par valstiskā narcisma un valstisma izpausmi. Fizizkā kultūra kļuva par sporta propagandas upuri. Kura valsts uzvarēs, kura zaudēs, radās sportiskais pseido-patriotisms. Valsts izlases komandā varēja spēlētarī pilnīgi citas valsts pārstāvji un sporta vergi tika iepirkti kā gladiatori izpriecām. Sporta vergu tirdzniecība mūsdienās ir viens no ienesīgākajiem biznesiem Pasaulē. Fizkultūriešu Olimpiskās spēles tika atjauninātas tikai kā biznesa projekts un valstisma propagandas izrādes, kurās skaitīja medaļas kā dolārus pēc veikala slēgšanas. Speciāli tika raditas fanu kustības, kuru darbošanos mērīja izdzertajos alos un viskija barelos. Vergi skatījās kā citi vergi skraida, met, slēpo, brauc ar ragaviņām, gan ar kājam, gan ar galvu pa priekšu - kā bērnībā. Sportam nav nekādas saistības ar patiesu cilvēka fizisko kultūru, bet tas ir viens no valstisma ideoloģiskajiem balstiem. Pat invalīdu fiziskā kultūra ir pārvērsta par valsts sportu, ar kuru invalīdiem jāspodrina valsts mundiera apsūbējušās pogas. Valstisma sabiedriskā iekārtā sportisti-vergi tiek izmantoti arī medicīnisko preparātu izmēģinājumiem, viņi de facto kalpo kā izmēģinājumu trusīši. Šo sportistu izmēģinājumu rezultāti savukārt tiek izmantoti militārām vajadzībām. Valstisti sporta spēles izmanto totalizatoru organizēšanai valsts amorālās netīrās naudas iegūšanai. Tautas kopnauda tiek "nodedzināta" dažādās sporta spēlēs un t.s. "olimpiskajās spēlēs" vietējā mērogā. Valsts un vietvaldību sporta birokrāti burtiski noēd tautai ar nodokļu palīdzību atņemto naudu."
Valdis Šteins, "Tautvaldība."
Badmintons. Sporta veida nosaukums cēlies no hercogam bofortam piederošas muižas Badmintonhausa, kurā 1873.gadā ierīkoja pirmo šīs spēles laukumu.
Par šī sporta veida seno prototipu uzskata senu indiešu spēli – puna, ar kuru XIX gs. aizrāvās Indijā dienējošie britu virsnieki.
1893.gadā Anglijā publicēja pirmos oficiālos šīs spēles noteikumus.
1934.gadā izveidoja šī sporta veida vispasaules federāciju.
No 1992.gada šo sporta veidu iekļauj olimpiskajās spēlēs.
Prestižākās komandu sacensības vīriešiem šai sporta veidā ir Tomasa kauss (iedibināja 1947.gadā), sievietēm – Ūberas kauss (iedibināja 1955.gadā).
Šo spēli spēlē ar bumbiņu, kas sver 5 g. Ir divu veidu bumbiņas – plastikāta un ar spalvu. Pirmās izmanto tikai amatieri un treniņos, bet otrās, kuras lieto sacensībās, izgatavo no zoss spalvām.
Basketbols. Par šīs spēles autoru uzskata amerikāņu priesteri, skolotāju un ārstu Džeimsu Neismitu, kurš 1891.gadā izstrādāja spēles noteikumus, lai iekštelpās izkustinātu skolēnus aukstajās dienās.
Iesākumā komandā bija 9 spēlētāji, bet mūsdienās – 5. Pirmajās spēlēs izmantoja firziķu lasāmo grozu, bet atvērtais grozs parādījās tikai 1913.gadā.
Pirmā oficiālā basketbola spēle notika 1892.gada 20.janvārī kristiešu asociācijas YMCA zālē Sprigfīldas universitātē. Tā beidzās ar rezultātu 1:0, vienīgais precīzais metiens grozā tika raidīts no 7.6 m attāluma. Tagad Springfīldā atrodas Basketbola slavas zāle.
Latvijā basketbols ienāca XX gs. 20.gados. 1932.gadā tika izveidota Starptautiskā Basketbola federācija. Latvija bija viena no dibinātājvalstīm kopā ar Itāliju, Grieķiju, Argentīnu, Čehoslovākiju, Rumāniju un Šveici.
1935.gadā notika 1.Eiropas čempionāts basketbolā, kurā uzvarēja Latvijas izlase.
1939.gadā Kauņā notika trešais Eiropas čempionāts basketbolā. Vinnēja leiši, bet latviešiem tika sudraba medaļa.
1949.gadā notik 6.Eiropas čempionāts basketbolā, kurā uzvarēja Ēģipte.
1993.gadā kā pirmā eiropiete Springfīldas slavas zālē tika uzņemta latviete Uļjana Semjonova.
Slavenākie latviešu basketbolisti. Uļjana Semjonova, Valdis Valters, Kaspars Kambala, Porziņģis.
Beisbols. Spēles nosaukums nāk no angļu vārdu "bāze" un "bumba" salikteņa. Šo sporta spēli spēlē ar vāli un bumbu, tas ir radniecisks kriketam, somu pesapolo, rumāņu oinai un krievu laptai.
Beisbola spēles noteikumus 1845.gadā izstrādāja ņujorkietis Aleksadrs Kārtraits. Pirmo spēli pēc tiem aizvadīja 1846.gada 19.jūnijā.
No 1992.-2008.gadam beisbols bija iekļauts oficiālajā vasaras olimpisko spēļu programmā, taču 2005.gadā SOK kongresā to izlēma svītrot no programmas. Līdz ar to tas kļuva par otro sporta veidu (pēc kāda vēl???), kas ticis izslēgts no olimpisko sporta veidu saraksta.
Beisbola sacensību sezonu ASV tradicionāli sākas ar valsts prezidenta spēlē ievadītu bumbiņu.
Bendijs. Šai spēlē tiesneši mēdz izmantot baltas, zilas un sarkanas kartītes.
Biatlons. Bi ("div-"- latīņu val.) + athlon ("sacensība" - grieķu val.). Sporta divcīņa - slēpošana un šaušana ar mazkalibra šauteni. Individuāli veic 10 km, šaujot 2 ugunslīnijās, un 20 km, šaujot 4 ugunslīnijās. Biatlona aizsākumi 1776.gadā Norvēģijā (sacīkstes slēpošanā kopā ar šaušanu), XX gs. 20.gados - patruļu sacensības (galvenokārt Skandināvijas valstīs, Šveicē, Francijā, Austrijā), mūsdienu biatlons izveidojies 50.gados. Starptautiskās mdernās pieccīņas un biatlona savienība (Union Internationale de Pentathlon Moderne et Biathlon, UIPMB), dibināta 1948.g., apvieno ap 54 nacionālo federāciju (1979.g.). Pasaules čempionāti kopš 1958.g. Olimisko spēļu programmā kopš 1960.g.
Biljards. Franču billard no vārda bille - "bumbiņa." Spēle ar kaula vai mastikas bumbiņām uz īpaša galda. Biljarda galds pārklāts ar zaļu audumu, tā apmalēs 6 atveres ar tīklveida maisiņiem. Spēlē ar 3 (karambola biljards), 5 vai 16 bumbiņām, ko sit ar koka kiju (garums 140-150 cm, masa 460-520 g). Biljards radies Indijā un Ķīnā, XVI gs. parādījies Eiropā. Pirmās pasaules sacīkstes karambola biljardā notika 1873.gadā ASV. Starptautiskā biljarda cienītāju federācija UIFAB dibināta 1914.gadā. Starptautiskā biljarda federācija (Union Mondiale de Billard, UMB) dibināta 1959.g., organizē pasaules čempionātus. Tajā ietilpst 5 kontinentu federācijas: Eiropas Biljarda federācija (Confederation Europienne de Billard, CEB) dibināta 1958.g., organizē Eiropas čempionātus, apvieno 17 nacionālās federācijas (1979.g.). Latvijā visvairāk izplatītais biljarda veids ir amerikāņu - uzvar spēlētājs, kurš pirmais ievirzījis maisiņos 8 bumbiņas.
Bobslejs. XIX gs.
Bokss.
Burāšana.
Daiļslidošana. Lielisks sporta un mākslas sakausējums.
Vienas no senākajām slidām Eiropas teritorijā uzietas Dienvidbugas upes krastā (Ukraina), tās nāk no Bronzas laikmeta. Tās bija īpaši apstrādātas un uzasinātas kaula šķēpeles no zirgu priekškāju falangām, ko varēja piesiet pie kājām.
Uzskata ka daiļslidosanas kā sportaveida dzimtene ir Holande, jo tieši te ap XIII gs. parādījās pirmās sieviešu slidas, kas rosināja daiļslidosanas attīstību. Meitenes cita ar citu sacentās nevis ātrumā, bet veidoja sarežģītas figūras, cenšoties saglabāt skaistu pozu.
Kad XVII gs. Holandē bēgļu gaitās ieradās britu karaliskā ģimene, ar slidošanu aizrāvās gan princese Mērija (vēlākā Holandes karaliene MērijaII), gan viņas tēvs Jorkas hercogs (vēlāk Lielbritānijas karalis Džeimss III). Kad viņi atgriezās Anglijā, slidošana kļuva par aristokrātu hobiju.
Senākais daiļslidošanas klubs pasaulē dibināts 1742.gadā Edinburgā (Skotija). Lai kļūtu par šī kluba biedru, bija jānokārto nopietns eksāmens - ar katru kāju uz ledus jānoslido pilns aplis, kā arī jāpārlec pāri trim cepurēm, kas sakrautas vertikāli kaudzē.
1896.gada 25.janvārī Pēterpilī notika pirmais pasaules čempionāts daiļidošanā. Tikumības apsvērumu dēļ tolaik ar šo sporta veidu nodarbojās tikai vīrieši. Uz titulu pretendēja divi krievi, austrietis un vācietis Gilberts Fukss, kurš arī kļuva par pirmo pasaules čempionu šai sportā.
1908.gada Londonas olimpiskajās spēlēs entuziasti noorganizēja pirmās daiļslidošanas sacensības.
Tā tika iekļauta olimpiskajās spēlēs pirms pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Šamonī 1924.gadā.
Amerikāņu dejotājs un slidotājs Džeksons Heinzs apvienoja abus savus hobijus un pirmais sāka iestudēt dejas uz edus mūzikas pavadībā. Viņš arī sāka skrūvēt slidas pie zābakiem, jo līdzšinējais paņēmiens - piesiešana - nenodrošināja pietiekamu stabilitāti.
Īpašs daiļslidošanas novirziens ir sporta dejas uz ledus. Pirmo reizi sacensības šai sporta veidā notika Parīzē 1952.gadā daiļslidošanas pasaules čempionātā, kurpirmo vietu izcīnīja britu dejotāju pāris.
Kad 1988gadā kanādietis Kurts Braunings pirmo reizi izpildīja 4 apgriezienu lēcienu, tas tūdaļ tika iekļauts daiļslidošanas kanonā. Kritiķi pārmet, ka no šī brīža daiļslidošanā mākslinieciskumu aizēnojusi akrobātika un tehniski sarežģīti lēcieni.
Džudo. "Maigais ceļš" (japāņu val.). 1882.gadā cīņas meistars Džigaro Kano džudo izveidoja no džiudžitsa. 1964.gadā tas kļuva par pirmo austrumu cīņu, kas iekļauta olimpisko spēļu programmā.
F-1 formula. Pirmās F-1 sacīkstes notika 1950.gada 13.maijā Silverstounas trasē. Tajās uzvarēja nākamais pasaules čempions itālis Nino ???
Golfs. 2003.gadā Volfsburga uz neilgu laiku mainīja nosaukumu uz Golfsburgu.
Krievijā izgudrots helikopteru golfs. Divi helikopteri, apgādāti ar 4 m garām nūjām, spēlē ar divām bumbām 1 m diametrā. Katrā komandā ir pa pieci cilvēki. Viens vada helikopteri, otrs sit pa bumbu, trešais koordinē divu pirmo darbības, vēl divi ir rezervē. Rezervisti nomaina sitēju, tad, kad tas ir piekusis.
Hokejs. Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) galvenā mītne atrodas Cīrihē.
Senākais Hokeja turnīrs ir Špenglera kauss, kas kopš 1924.gada ik gadus notiek Davosā (Šveice). Tas nosaukts par godu šveiciešu ārstam Karlam Špengleram, kas visu mūžu bija veltījis tuberkulozes ārstēšanai.
1924.gadā iedibināja Velsas prinča balvu, un to pasniedz NHL Austrumu konferences uzvarētājai, kas no Austrumu konferences spēlē Stenlija kausa finālā. Paši hokejisti balvu sauc par „lietussargu turētāju."
Futbols.
Krikets. Vienīgā pasaules valsts, kurā notiek kriketa čempionāti, ir Dienvidāfrikas Republika.
Krokets.
Loka šaušana. Mūsdienās šaujamloku un bultas lieto sportā. 1979.gadā Dreiks Herijs aizšāva butu 1411 m attālumā.
Maratonskrējiens.
Regbijs.
Riteņbraukšana. Latviešu sportists - Alberts Džarcāns.
Šahs. Indija.
Rokasbumba. 1898.gadā izgudrojis dānis Holgers Luiss Nilsens.
Teniss. Billijas Džīnas Kingas kausa finālturnīrs tiek uzskatīts par neoficiālo pasaules čempionātu tenisā.
Ūdenspolo. Tas radās Lielbritānijā XIX gs. 2.pusē. Tā noteikumus, ietekmējoties no regbija, izstrādāja skotu žurnālists un peldēšanas treneris Viljams Vilsons. Ūdenspolo spēlē baseinā, kura dziļums ir 1,8 m. Spēlei parasti ir 4 periodi pa 8 minūtēm. Spēlē vārtusargs ir vienīgais spēletājs, kas drīkst bumbu aiztikt ar abām rokām.
Olimpiskajās spelēs tas iekļauts vīriešiem kopš 1900.gada, bet sievietes - kopš 2000.gada. Iespējams, slavenākā spēle notikusi 1956.gada olimpiādes laikā starp Ungāriju un PSRS, tā vēsturē iegājusi kā "Asinis baseinā."
Volejbols. To 1895.gadā izgudroja Holiokas pilsētas YMCA koledžas fizkultūras skolotājs Viljams Dž.Morgans. Sākotnēji to sauca par mintonetu. Savu tagadējo nosaukumu ieguva pateicoties profesoram Alfrēdam Halstedam.
Tā ir komandu spēle, kurā izmanto bumbu ar apkārtmēru 65-67 cm, bet masa - 260-280 g. Bumba tiek sista ar rokām pāri tīklam laukuma vidū, kura augstums vīriešu sacensībās ir 243 sm, bet sieviešu sacensībās 224 cm.
Volejbols, pludmales.
Slavenākie Latvijas pludmales volejbolisti. Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmediņš. Viņi abi izcīnīja bronzas medaļas Londonas olimpiskajās spēlēs 2012.gadā, kas ir labākais latviešu sasniegums šai sporta veidā. Šobrīd abi spēlē citos pāros; Šmēdiņš ar Aleksandru Samoilovu, bet Pļaviņš ar Edgaru Toču.
