Bobslejs
Bob-sleigh (angļu val.).
Sporta veids, kas raksturojas ar nobraucienu pa īpašu trasi ar stūrējamām ragavām.
Vēsture. Radās XIX gs. Šveicē, un par pirmajiem bobslejistiem uzskata šveiciešu viesnīcu tīkla īpašnieku Kasparu Badrūtu un britu kareivjus, kas atpūtās Šveices Alpos.
1923.gadā nodibināja Starptautisko bobsleja federāciju, kas 1979.gadā apvienoja 23 nacionālās federācijas.
Kopš 1924.gada pasaules un Eiropas čempionāti. Kopš tā paša gada arī olimpisko spēļu programmā.
Par pirmo čempionu šai sporta veidā 1928.gadā kļuva amerikānis Dženisons Hītons, bet par vicečempionu – viņa jaunākais brālis Džons.
Ilgu laiku vienīgā vieta, kur varēja notikt sacensības šai sporta veidā, bija Sanktmorica.
Bobsleja augstākais parvaldes orgāns ir Starptautiskā bobsleja un kamaninu sporta federācija (Federation Internationale de Bobsleigh et de Tobogganing, FIBT).
Bobslejā izmanto divvietīgs (garums ne vairāk par 2,7 m, masa ne vairāk par 175 kg) un četrvietīgas (3,8 m, 230 kg) ragavas, ko arī sauc par bobsleju. Var attīstīt ātrupu ap 100-130 km/st. Trase ir 1500-2000 m gara, mākslīgi veidota ledus rene ar 15 virāžām (minimālais rādiuss 8 m). Vērtē pēc laiku summas 4 nobraucienos.
Bobslejs Latvijā. Latvijā ar bobsleju nodarbojas kopš 1980.gada. Ar izciliem panākumiem bobslejā mūs pārstāvējuši Vera Zozuļa, brāļi Mārtiņš un Tomass Dukuri.
Saites.
Sporti.
