Burāšana

Ūdenssporta veids.

Sacenšas ar jahtām, kuras pēc konstrukcijas, tipa un uzbūves iedala klasēs. Sacensības notiek 8-15 jūras jūdžu apļveida distancē, kur izliktas īpašas zīmes, kas norāda maršrutu. Uzvarētāju nosaka pēc punktu summas vairākos (parasti 7) braucienos. Tālākos braucienos jūrā un okeānā sacenšas ar kreiserjahtām.

Vēsture. Burāšana radusies Holandē un Anglijā XVII gs.
Pirmie jahtklubi dibināti Krievijā 1718.gadā un Īrijā 1720.gadā.
1847.gadā notika pirmās burāšanas sacensības Krievijā, Pēterpilī.
Kopš 1900.gada (izņemot 1904.g.) burāšana ir Olimpisko spēļu programmā. 1980.gada programmā bija "Soling," "Zvaigznes," "Lidojošais holandietis," "470," "Finn" un "Tornado" klases.
Kopš 1922.gada notiek pasaules čempionāti.
No 1932.gada notiek Eiropas čempionāti dažādās klasēs.
Starptautiskā burāšanas savienība International Yacht Racing Upon (IYRU) dibināta 1907.gadā, 1979.gadā apvienoja 72 naconālās federācijas.

Burāšana Latvijā. Latvijā pirmās burāšanas sacensības notikušas un pirmais jahtklubs (tagad Centrālais jahtklubs) dibināts 1878.gadā. Krievpadomju okupācijas laikā Latvijas burātāji piedalījās starptautiskajā Baltijas regatē, PSRS čempionātos un Vissavienības Baltijas jūras kausa izcīņā. LPSR buratāji un Eiropas čempioni - E.terjohins (1979.g.) un A.Muzičenko (1979.g.).

Avoti.
L.Millers. "Burāšanas sports." R., 1966.g.