Daiļslidošana
Sporta veids, kurā apvienoti sporta un mākslas elementi - lielisks sporta un mākslas sakausējums.
Vēsture. Vienas no senākajām slidām Eiropas teritorijā uzietas Dienvidbugas upes krastā (Ukraina), tās nāk no Bronzas laikmeta. Tās bija īpaši apstrādātas un uzasinātas kaula šķēpeles no zirgu priekškāju falangām, ko varēja piesiet pie kājām.
Uzskata ka daiļslidosanas kā sportaveida dzimtene ir Holande, jo tieši te ap XIII gs. parādījās pirmās sieviešu slidas, kas rosināja daiļslidošanas attīstību. Meitenes cita ar citu sacentās nevis ātrumā, bet veidoja sarežģītas figūras, cenšoties saglabāt skaistu pozu.
Kad XVII gs. Holandē bēgļu gaitās ieradās britu karaliskā ģimene, ar slidošanu aizrāvās gan princese Mērija (vēlākā Holandes karaliene MērijaII), gan viņas tēvs Jorkas hercogs (vēlāk Lielbritānijas karalis Džeimss III). Kad viņi atgriezās Anglijā, slidošana kļuva par aristokrātu hobiju.
Senākais daiļslidošanas klubs pasaulē dibināts 1742.gadā Edinburgā (Skotija). Lai kļūtu par šī kluba biedru, bija jānokārto nopietns eksāmens - ar katru kāju uz ledus jānoslido pilns aplis, kā arī jāpārlec pāri trim cepurēm, kas sakrautas vertikāli kaudzē.
Kopš 1891.gada notiek Eiropas čempionāti vīriešiem, sievietēm un pāriem - kopš 1930.gada.
1892.gadā nodibināta Starptautiskā slidošanas savienība (International Skating Union, ISU).
Kopš 1896.gada notiek pasaules čempionāti vīriešiem. 1896.gada 25.janvārī Pēterpilī notika pirmais pasaules čempionāts daiļidošanā. Tikumības apsvērumu dēļ tolaik ar šo sporta veidu nodarbojās tikai vīrieši. Uz titulu pretendēja divi krievi, austrietis un vācietis Gilberts Fukss, kurš arī kļuva par pirmo pasaules čempionu šai sportā.
Kopš 1906.gada notiek arī pasaules čempionāti sievietēm.
Kopš 1908.gada notiek pasaules čempionāti pāriem.
1908.gada Londonas olimpiskajās spēlēs entuziasti noorganizēja pirmās daiļslidošanas sacensības. Pēc tam tādas sacensības notika arī 1920.gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
1908.gadā notika arī pirmais oficiālais pasaules čempionāts pāru slidojumos.
Kopš 1924.gada sporta veids iekļauts ziemas olimpiskajās spēlēs. Tā tika iekļauta olimpiskajās spēlēs pirms pirmajām ziemas olimpiskajām spēlēm Šamonī 1924.gadā.
Amerikāņu dejotājs un slidotājs Džeksons Heinzs apvienoja abus savus hobijus un pirmais sāka iestudēt dejas uz ledus mūzikas pavadībā. Viņš arī sāka skrūvēt slidas pie zābakiem, jo līdzšinējais paņēmiens - piesiešana - nenodrošināja pietiekamu stabilitāti.
Īpašs daiļslidošanas novirziens ir sporta dejas uz ledus. Pirmo reizi sacensības šai sporta veidā notika Parīzē 1952.gadā daiļslidošanas pasaules čempionātā, kurpirmo vietu izcīnīja britu dejotāju pāris.
Kopš 1950.gada Pasaules čempionāts dejās uz ledus.
Kopš 1954.gada Eiropas čempionāts dejās uz ledus.
Kad 1988.gadā kanādietis Kurts Braunings pirmo reizi izpildīja 4 apgriezienu lēcienu, tas tūdaļ tika iekļauts daiļslidošanas kanonā. Kritiķi pārmet, ka no šī brīža daiļslidošanā mākslinieciskumu aizēnojusi akrobātika un tehniski sarežģīti lēcieni.
Daiļslidošanas veidi: individuālie, pāru slidojumi un dejas. Sacensības notiek laukumā - garums 53-60 m, platums 26-30 m. Slido ar daiļslidošanas slidām mūzikas pavadījumā. Individuālajā daudzcīņā ietilpst obligātā, īsā un izvēles programma, pāriem - īsā un izvēles programma, dejās - obligātā deja, oriģināldeja un izvēles programma.
Sacensībās vērtē pēc punktu sistēmas (augstākais - 6 punkti) - par māksliniecisko un tehnisko izpildījumu.
Latvijā pirmās daiļslidošanas sacensības notika 1921.gadā Liepājā, pirmās meistarsacīkstes 1926.gadā. J.Zīverts - daudzkārtējs Latvijas čempions, 4.vieta PSRS čempionātā 1946.gadā. Kopš 1962.gada Rīgā notika starptautiskās sacensības "Dzintara slidas."
ISU apvieno 32 nacionālās federācijas (1979.g.)
Saites.
Sporti.
