Saksijas hercogi, kūrfirsti
Indriķis Lauva (1142.-1195.g.).
Frīdrihs III Gudrais (1486.-1525.g.).
Saksijas kūrfirsts.
Dzīvesgājums. Dzimis 1463.gadā.
Mantoja troni 1486.gadā.
1502.gadā dibinājis Vitenbergas universitāti. pateicoties Luteram, Melanhtonam u.c. šī universitāte kļuva par vācu reformācijas galveno centru. Pats Frīdrihs III Gudrais pilnībā nepievienojās luterānismam, taču ļāva tam netraucēti izplatīties un, pēc Vormsas saeimas, paglāba pašu Luteru Vartburgas pilī.
Pēc Maksimiliāna I nāves kūrfirsti 1519.gadā ievēlēja Frīdrihu III Gudro par Vācijas (Sv.Romas impērijas?) ķeizaru, bet viņš atteicās un atbalstīja Kārļa V ievēlēšanu.
Augusts Stiprais (?). Ieslodzīja alķīmiķi Johanu Bētgeru solidams, ka atbrīvos, ja tas viņam iegūs zeltu. Bētgers pūlējās tā un šā, bet viss velti. Toties nejauši atklāja ķīniešu porcelāna noslēpumu, kas izrādījās vērtīgāks par zeltu.
Jānis Georgs IV (?-1694.g.). Saksijas kūrfirsts.
Radniecība. Brālis - Frīdrihs Augusts I, nākamais Saksijas kūrfirsts un Polijas karalis.
Dzīvesgājums. Mira 1694.gadā.
Frīdrihs Augusts I (?-1733.g.). Vienlaicīgi arī Polijas karalis Augusts II Stiprais.
Frīdrihs Augusts II (1733.-1763.g.). Vienlaicīgi arī Polijas karalis Augusts III Saksis.
Saites.
Saksijas valsts.
