Emalja, stikla
E'mail (franču val.).
Vieglkūstoši blāvoti vai krāsoti stikli, kas vienā vai vairākos slāņos uzkausēti uz metāla.
Emaljas sastāvā ietilpst oksīdi, silikāti un alumoborsilikāti. par blāvotājiem lieto TiO2, ZrO2 un dažādus fluorīdus.
Izšķir:
- pamatemalju - uzklāj tieši uz metāla, labu saistīšanos nodrošina CoO un NiO piedeva;
- segemalju - piešķir izstrādājumam glītu izskatu un vēlamās īpašības.
Emalju gatavo no laukšpata, smiltīm vai kvarca, boraka, sodas u.c. vielām sastāvošu maisījumu sakausējot un granulējot ūdeni. Granulas samaļ un iegūst emaljēšanai nepieciešamo sauso vai slapjo masu.
Emalju lieto melno metālu aizsargāšanai pret koroziju, kā arī melno un krāsaino metālu dekoratīvai apdarei.
Mākslā. Te emalju lieto galvenokārt juvelierizstrādājumos.
Izšķir:
- šūnu emalju - veido, ar emaljas masu aizpildot posmus starp priekšmeta virsmai piekausētām smalkām metāla starpsieniņām, piemēram viduslaiku klosteru kulta priekšmeti;
- iedobumu emalju - veido ar emaljas masu aizpildot padziļinājumus metāla izstrādājumu virsmās.
Nozīmīgi emaljas izstrādājumi atrodami Senās Ēģiptes, Bizantijas, Krievijas, Persijas, Japānas, Itālijas, Francijas (Limožas emalja, Email de Limoges) mākslā. No XVI gs. pazīstami emaljas apgleznojumi - ar emalju pārklāti metāla priekšmeti apgleznoti ar emaljas krāsām.
Emaljas krāsa. Viendabīga pigmentu (galvenokārt neorganisku) suspensija lakā. Tā žūstot veido cietu, spožu, emaljai līdzīgu plēvi. Emaljas krāsai pievieno arī pildvielas, plastifikatorus, sikatīvus, cietinātājus, atšķaidītājus u.c. piedevas. Atkarībā no plēvi veidojošās vielas izšķir, piemēram, eļļas, alkīdu, celulozes ēsteru, fenolaldehīda emaljas krāsas. Izmanto dekoratīvajiem pērklājumiem un aizsargpārklājumiem.
Tehnika. 05.12.23. pielikta bilde, vietas nav.
Saites.
Stikls.
