Sansāras valoda
Franču pētnieks Luijs Žakolio (1837.–1890.g.) lielāko daļu savas dzīves pavadīja indiešu svētnīcās pētīdams senos rakstus. Pētnieks sev par lielu izbrīnu konstatēja, ka sanskrits nebūt nav vecākā Indijas rakstu valoda, jo viņam tika parādīta vēl senāka – pazīstama kā sansāra.
Žakolio tautietim abatam Lelukam Tibetas ceļojuma laikā 1945.gadā Kinbunas klosterī (Sinfavas pilsētiņā netālu no tā laika Ķīnas robežas) parādīja sansāras rakstu zīmes, kas bija iegrieztas mākslinieciski izveidota koka lapās. Klostera mūki apgalvoja, ka tās esot rūtu valodas rakstu zīmes. Rūti esot bijuši Saules pielūdzēji no tālas un senas austreņos briesmīgas katastrofas laikā nogrimušas zemes.
L.Žakolio devās abatam pa pēdām un senajā indiešu literatūrā uzgāja vēl ziņas par rūtiem. Tajā rūtu zeme tika dēvēta par „pirmdzimteni, civilizācijas avotu,” kas bijusi novietota mēneša kuģojuma attālumā uz austreņiem no Birmas.
1980.gados šos datus apstiprināja biedrības Worls Explorer prezidents Deivids Hatčers Čaildress, kad uzgāja ziņas par rūtiem citā tibetiešu klosterī pie Purnas ciema. Šeit mūks vārdā Phuktals Gompa pastāstīja viņam par mistiķu skolu, kas senajos laikos izglābusies katastrofā un ieguvusi patvērumu Himalajos.
Viens no Žakolio informācijas avotiem bija Surja Siddhanta – senākais indiešu astronomijas traktāts Indijā. Tās autors princis Maija (Asura Maija) tajā raksta, ka bijušas veselas divas Pirmsplūdu civilizācijas – Saka Dvipa un Ruta.
1879.gadā Žakolio izdeva grāmatu Histoire de vierges: Les Peuples et les continents disparus. Šai grāmatā viņš saka par rūtiem: „Viena no senākajām indiešu leģendām saglabājusies mutvārdu un rakstītā svētnīcu tradīcijā, tā vēsta par to, ka vairākus simtus tūkstošu gadu atpakaļ Klusajā okeānā eksistējis milzīgs kontinents, kas ticis iznīcināts ģeoloģiskā kataklizmā, tās fragmentus var uziet Madagaskarā, Ceilonā, Sumatrā, Javā, Bornejā un galvenajās Polinēzijas salās. Brahmaņi runā, ka šī zeme sasniegusi augstu civilizācijas līmeni, Indostānas pussala, kas palielinājās dēļ ūdens masu nobīdes lielās katastrofas laikā, tikai turpināja tradīciju rindu, kas bija radušies tai vietā. Rūti bija tauta, kas apdzīvoja milzīgo klusokeāna kontinentu, no to valodas cēlies indiešu sanskrits.”
Ja pieņemt šo pozīciju, tad sanāk, ka ārieši Indostānā ienākuši nevis no ziemeļiem (šodienas zinātniskais uzskats), bet gan no jūras.
