Abati, abatijas
Pamata aramiešu vārds abbā ("tēvs") vairākās mūsdienu eiropiešu valodās ir pamatā klostera priekšnieka apzīmējumam: abbas, abbatis - latīņu, abbe – franču, abbate – itāļu, Abi – vācu.
Katoļu garīdznieks, klostera priekšnieks benediktiešiem, cisterciešiem, kliniešiem. Francijā draudzes baznīcas mācītāja nosaukums.
Sākumā abatus ievēlēja mūki un apstiprināja ordeņa vadība, bīskaps, bet vēlāk bieži vien iecēla laicīgie valdnieki.
Abatija - no VI gs. abata pārvaldīts katoļu klosteris. Abatijas bija pakļautas ordeņa vadībai, arī bīskapam, dažreiz Romas pāvestam. Klunī, Monekasino, Parruajāla, Sendenī u.c. lielākajām abatijām bija ievērojama reliģiskā, politiskā un ekonomiskā loma feodālajā Rietumeiropā. Reformācijas un buržuāzisko revolūciju laikā daudzas abatijas likvidēja, taču dažas pastāv vēl mūsdienās.
Saites.
Romas Katoļu baznīca.
