Spartas ķēniņi (VII.gs.1.puse-192.g.pmē.)
Spartas valsts dibinātājs bijis kāds Līkurgs - arī visai mītiska, lai gan pilnīgi reāla personība, kas visdrīzāk bijis no ienācējiem-iekarotājiem doriešiem.
Spartas vadībā atradās padome no 28 vecajiem – herūsija, ko spartieši sapulcēs ievēlēja no dižciltīgo vidus. Padomē ņēma dalību arī divi ķēniņi, kas vadīja karaspēku, tādējādi divas Spartas ķēniņu dinastijas - Ahiādi un Eiripontīdi darbojās vienlaicīgi. Padome izlēma svarīgākās valsts lietas un tiesāja likumu pārkāpējus.
Pirmie spartiešu ķēniņi, kuru valdīšanas gadi ir zināmi, bija Polidors un Teopomps (VII gs.pmē.1.puse). Vēsturiski ticams ķēniņu saraksts sākas ar Aleksandrīdu un Aristonu, Līdijas Krēza laikabiedriem.
Nezinām, pie kuras dinastijas šie ķēniņi pieder:
Polidors (VII gs.pmē.1.puse).
Teopomps (VII gs.pmē.1.puse).
Eirisfēns un Prokls - dvīņubrāļi, Aristodēma dēli un leģendārie Spartas ķēniņi XI gs.pmē. No tiem cēlušās abas Spartas ķēniņu dinastijas - Ahīdi, pēc Eirisfēna dēla vārda, un Eiripontīdi, pēc Prokla mazdēla vārda.
Ahīdu dinastija (~560.-215.g.pmē.). Viena no divām Spartā valdošajām ķēniņu dinastijām, visdrīzāk ahajiešu izcelsmes. Savu izcelsmi sāk no pusleģendārā spartiešu ķēniņa Ahisa I, Eirisfēna dēla.
Ahiss I (nez.).
Līkurgs (IX vai X gs.pmē. , citur ap 600.g.pmē.).
Aleksandrīds (~560.-520.g.pmē.).
Kleomēns I (~520.-490.g.pmē.).
Leonīds I (490.-480.g.pmē.).
Plistarhs (480.-459.g.pmē.).
Plistoanakts (459.-409.g.pmē.).
Pausānijs (409.-395.g.pmē.).
Ahesipols I (395.-380.g.pmē.).
Kleombrots I (380.-371.g.pmē.).
Ahesipols II (371.-370.g.pmē.).
Kleomēns II (370.-309.g.pmē.).
Arejs I (309.-265.g.pmē.).
Akrotats (265.-262.g.pmē.).
Arejs II (262.-254.g.pmē.).
Leonīds II (254.-235.g.pmē.).
Kleomēns III (235.-222.g.pmē.).
Nezināms periods (222.-219.g.pmē.).
Ahesipols III (219.-215.g.pmē.).
Eiripontīdu dinastija (~550.-192.g.pmē.). Spartas ķēniņu dinastija XI un XII gs.pmē. Nosaukta leģendārā ķēniņa Eiriponta, Prokla dēla vārdā. Saglabājušies divi šīs dinastijas ķēniņu saraksti - Hērodotam un Pausānijam. Vēsturiski apstiprinātas ir tikai ķēniņu personības no VIII gs.pmē. beigām. Pazīstamākie - Leotihīds II, Arhidams II, Ahesilajs un Ahiss IV.
Aristons (~550.-~515.g.pmē.).
Demarats (~515.-491.g.pmē.).
Leotihīds II (491.-469.g.pmē.).
Arhidams II (469.-427.g.pmē.).
Ahiss II (427.-399.g.pmē.).
Ahesilajs II (399.-360.g.pmē.).
Arhidams III (360.-338.g.pmē.).
Ahiss III (338.-331.g.pmē.).
Eidamīds I (331.-~305.g.pmē.).
Arhidams IV (~305.-275.g.pmē.).
Eidamīds II (~275.-244.g.pmē.).
Ahiss IV (~244.-241.g.pmē.).
Eidamīds III (241.-~228.g.pmē.).
Arhidams V (228.-227.g.pmē.).
Eiklīds (227.-221.g.pmē.).
Likurgs (219.-~212.g.pmē.).
Pelops (~212.-~200.(???)g.pmē.).
Mahanīds (?-206.g.pmē.).
Nabiss (206.-192.g.pmē.).
Saites.
Spartas valsts.
Senā Grieķija.
