Kleomēns III (235.-221.g.pmē.)
Biogrāfija. Spartas ķēniņš no 235.-221.g.pmē.
Dzimis ap 260.g.pmē.
Iekšpolitika. Turpināja ķēniņa Ahisa IV politiku, kas bija vērsta uz asās sociālās krīzes likvidāciju spartiešu sabiedrībā, un bijušās Spartas varenības atjaunošanai. Tā bija izraisījusies lielākās daļas spartiātu izputēšanas dēļ (3.gs.pmē. vidū zeme piederēja tikai 1/7 daļai spartiātu). Apsitis eforus un izdzinis visietekmīgākos reformu pretiniekus, Kleomēns III tautas sapulcē lika priekšā eforāta iznīcināšanu, zemes pārdali (visa zeme tika pasludināta par Spartas valsts īpašumu, sadalīta 4000 kleros un sadalīta starp spartiātiem un daļēji arī starp periekiem) un parādsaistību kasāciju.Tika reformēta arī valsts audzināšanas sistēma, tika atļauts pilsoņos ņemt arī ārzemniekus.
Ārpolitika. Tādējādi Kleomēna III iekšpolitika palielināja pilntiesīgo brīvo pilsoņu skaitu, kas bija armijas balsts. Tādēļ radās iespēja vest agresīvus iekarošanas karus. Kleomēns III vairākas reizes sakāva Ahejas savienību, sagrāba Fliuntu, Trezeni, Kleonu, Argosu u.c.
Kleomēna III veiksmīgās reformas, kā arī Peloponēsas plašā dēmosa aktivitāte, kas prasīja zemes pārdli un parādu atcelšanu pēc Spartas parauga, piespieda Ahejas savienību (ar Aratu priekšgalā) apvienoties ar Maķedoniju. Abas kopā tās sakāva Kleomēnu III izšķirošā kaujā 222./221.g.pmē. pie Selasijas.
Klemons III aizbēga uz Ēģipti, kur 219.g.pmē. mira.
Saites.
Spartas ķēniņu saraksts.
Spartas valsts.
