Sinoptiskie evaņģēliji
Pirmie trīs Jaunās derības evaņģēliji - Mateja, Marka un Lūkasa evaņģēliji ir saukti par ”sinoptiskajiem evaņģēlijiem” (konspektīviem) tāpēc, ka tiem ir līdzīgi stili un saturs, arī tāpēc, ka tie īsi un visai saskanīgi konspektē Jēzus dzīvi.
Novietojot tos līdzās trejās slejās, pēc pirmā acu uzmetiena liekas, ka starp tiem konstatējama būtiska līdzība un sakritība (synoptikos – „kopējais izskats,” „ar vienu acu uzmetienu aptverošs” - grieķu val.).
Mateja evaņģēlijs.
Marka evaņģēlijs.
Lūkas evaņģēlijs.
Autori. Sinoptisko evaņģēliju autori nevarētu būt bijuši Palestīnas žīdi, jo tie pilnīgi nav pārzinājuši vietējo ģeogrāfiju un dabas īpatnības, kā arī tā laika jūdu tikumus un dzīvesveidu. Stāsta, piemēram, ka Jēzus padzinis tirgotājus no Jeruzālemes dievnama (Mateja ev. 21., 12., Marka ev. 9., 15.-17.), taču dievnamā tirdzniecība nekad nav notikusi. Stāstīts par 2000 cūku lielu ganāmpulku, kas ganījies "Gadariešu tiesā" Palestīnā, taču cūkkopība žīdiem bijusi aizliegta jau kopš Vecās derības laikiem, tādejādi cūku ganāmpulku, un vēl tik lielu, Palestīnā būt nevarēja. Evaņģēlijos runāts par dzīvniekiem, kādu palestīnā nekad nav bijis - vilkiem, bet nav pieminēti dzīvnieki, kas šim apvidum tiešām raksturīgi - meža kaķi, šakāļi, pantēras.
Uzrakstīšanas laiks. Tie uzrakstīti ne agrāk kā II gs. 2.ceturksnī kaut vai tāpēc vien, ka pirmo reizi literatūrā tie minēti II gs. vidū. Tādejādi nekādi neiztur kritiku piedēvēt evaņģēliju uzrkastīšanu Markam, Matejam, Lūkam un Jānim.
