Septītais krusta karš (1248.–1254.g.)
1244.gadā Ēģiptes pašā Horezmī ieņēma Jeruzālemi, un šis notikums kļuva par Septītā Krusta kara iemeslu.
Gatavošanās. Francijas karalis Ludviķis IX Svētais Palestīnas karu vietā par savu uzbrukuma mērķi izvēlējās Ēģipti.
1246.gadā noīrēja kuģus no dženoviešiem un piziešiem, par to maksāja templieši. Karagājienā ņēma līdzi arī savu lauleni, brāļus – Robertu Artuā un Anžujas Kārli, personīgo biogrāfu Žanu de Žuanvillu un visu Francijas bruņiniecību. Templieši līdz pēdējam esot atrunājuši Francijas karali. Tie bija par sarunām vai par diversiju, bet ne par liela mēroga karu. Ludviķis IX gan atteicās no jebkādām sarunām. Vēl vairāk – karalis ar dūrēm esot meties virsū lielmestram un noliedzis pieņemt jebkādus saracēņu sūtņus bez karaļa atļaujas. Tāpat ne labāk karalis uzņēma templiešu otrā sabiedrotā – mongoļu, sūtni, kuri arī vēlējās noslēgt savienību pret saracēņiem 1249.gada ziemā.
Karadarbība. Tā nu 1249(8?).gada jūnija sākumā flote ieradās pie Ēģiptes krastiem. Karaļa galms nokāpa krastā Damietā (Nīlas grīvā) un deva par dzīvojamo vietu mošeju kompleksu. Templieši gan nevēlējās dzīvot mošejās un uzcēla blakus paši savu nometni Mālotas salā. Tika plānots karagājiens pa Ēģipti.
Karagājiens izvērtās lēns. Krusta karotāji devās augšup pa Nīlu airu galērās. Tās pret straumi un vēju dienā spēja pārvarēt tikai 1 ljē. Krastos pulcējās mameluku vienības, kas tracināja krustnešus. Pirmās sadursmes ar saracēņiem nokāpjot krastā sākās tikai decembra sākumā – pirmā bija sadursme ar 300 turkiem, kuras laikā demonstratīvi ignorēja templiešus. Grāfs Artuā ielauzās Mansūras pilsētā un nogalināja emīru Fakredīnu – labu templiešu paziņu. Grāfs metās auļos pa pilsētu, neieklausoties templiešu aicinājumos piesargāties. Tādējādi tas ar saviem vīriem otrā pilsētas malā iekļuva emīra Beibarsa mameluku gvardes slazdos. Tie tika apšauti ar bultām un nomētāti ar akmeņiem no māju jumtiem. Neviens no grāfa Artuā karadraudzes neatgriezās – bojā gāja 300 bruņinieki. Templieši zaudēja 80 jātniekus.
Sakāve bija skarba. Bet tad karalim ievajadzējās no templiešiem naudu – 30 000 liras. Templieši tam atteica. Tad karalis naudu atņēma ar varu. Templieši mēģināja pierunāt karali vienoties ar damaskiešiem, tad Jeruzālemes karalisti vēl varētu glābt. Templieši bez karaļa ziņas risināja sarunas ar saracēņiem, par ko Ludviķis IX bija visai izbrīnīts un vēlēja lielmestram pārtraukt tās, lai gan vienošanās bija tuvu. Par sodu Ludviķis IX pieprasīja, lai tiktu padzīts sarunu vedējs – brālis Igo de Gijoms. No šī brīža ordeņa un Francijas karaļnama attiecības tika neglābjami sabojātas.
Kara beigas. Septītais krusta karš beidzās pavisam čābiski, kad 1250.gada 6.aprīlī Turanšahs (pretendents uz ajubīdu troni Ēģiptē) sakāva Ludviķi IX pie Fariskūras. Krustnešu cingas novājinātais karaspēks tika iznīcināts un pats karalis krita gūstā.
Ludviķi IX pēcāk atbrīvoja pret templiešu samaksāto izpirkumu.
Saites.
Krusta kari.
