Dženova
Genova.
Ostas pilsēta Itālijas ZR, Ligūrijas jūras Dženovas līča krastā.
Ligūrijas provinces administratīvais centrs. kopā ar piepilsētām Sampjerdarēnu, Bolcaneto, Korniljāno, Rivarolo. Pontedečimo, Voltri, Sestriponenti u.c. veido Lielo Dženovu, kas aizņem šauru piekrastes joslu vairāk kā 30 km garumā.
Iedzīvotāji - 800 500 (1976.g.).
Vēsture. V gs. pmē. - ligūru apmetne un tirdzniecības centrs.
III gs.pmē. to pakļāva Roma, vēlāk ostgoti, Bizantija, langobardi, franki.
Dženovas republikas galvaspilsēta. XI gs. bija varena jūras valsts.
1156.gadā Dženovā reģistrēts senākais valūtas kredīts: divi brāļi aizņēmās 115 Dženovas mārciņas un apņēmās bankas pārstāvjiem Konstantinopolē atmaksāt 460 bezantu mēnesi pēc ierašanās šai pilsētā.
1475.gadā osmaņu turki izspieda dženoviešus no to kolonijām Krimā.
1797.-1805.gados Dženovas republikas vietā izveidoja Ligūrijas valsti.
1800.gadā Dženovu ar lielu pārspēku aplenca austriešu ģenerālis Melass un britu flote, bet ielenktais Napoleona I karavadonis Masēns aplenkumu izturēja.
1805.gadā Dženovu pievienoja Francijai.
1815.gadā Dženovu pievienoja Sardīnijas karalistei.
1892.gadā Dženovā dibināja Itālijas Sociālistisko partiju, tā bija liels strādnieku kustības centrs.
1922.gadā no 10.aprīļa-10.maijam Dženovā notika konference, kurā Rietumvalstis neveiksmīgi centās piespiest padomju Krieviju uzņemties cariskās Krievijas un Pagaidu valdības parādus u.c.
1943.-1945.gados nacistiskās Vācijas okupācijā.
1945.-1951.gados un no 1975.gada pašvaldības vadībā komunisti.
2018.gada 14.augustā sabruka Morandi tilts - dzīvību zaudēja 43 cilvēki.
2020.gada augustā atklāja jauno itāļu arhitekta Renco Pjano projektēto moderno tiltu sabrukušā vietā.
Aplūkojamie objekti.
Pieminekis Kolumbam. Uz tā rakstīts: "Pateicīgā dzimtene." (A Christoforo Colombo La Patria!)
Kolumba mājiņa. Memoriālā māja.
Universitāte. Dibināta 1243.gadā.
Okeanogrāfijas un metereoloģijas institūts.
Arheoloģijas, arhitektūras un tēlniecības muzejs.
N.Paganīni muzejs.
XI-XIII gs. baznīcas ar melnbalti inkrustētām fasādēm - Santa Maria di Castello, Sv.Mateja baznīca, Sv.Laurentija katedrāle.
XVI-XVII gs. pilis un villas ar terasveida parkiem, galvenokārt pēc G.Alesi projektiem. daudzās no tām tagad atrodas mākslas galerijas - Palazzo Rosso, Palazzo Bianco.
Rātsnams. Arhitekts R.Lurago.
XIX-XX gs. celtas ēkas neoklasicisma stilā.
Uzvaras laukums. Tajā piemineklis I Pasaules karā kritušajiem.
Starptautisks izstāžu komplekss. 1964.g., arhitekts L.K.Daneri.
Morandi tilts. To atklāja 1967.gadā, tika uzskatīts par arhitektūras pērli. Sagruva 2018.gada 14.augustā, dzīvību zaudēja 43 cilvēki. 2020.gadā viņa vietā atklāja itāļu arhitekta Renco Pjano projektētu jaunu tiltu.
Sv.Loenca baznīca. Te tiek glabāta Sv.Grāla kausa itāļu versija. To ieguva krustneši laupījumā, kad 1024.gadā ieņēma Konstantinopoli. Krustneši nosprieda, ka tas ir Sv.Grāla kauss, kuru saskaņā ar leģendu Zālamanam uzdāvināja Sābas ķēniņiene, Etiopu priesteri to izmantoja upurējot Saules dievam. Zālamans kausu glabāja savā pilī. Jēzum no šī kausa esot lējuši ūdeni uz rokām. Pēcāk šai kausā it kā savāktas Jēzus asinis, kas tam ritējušas no brūcēm pie krusta. Apustulis Filips to esot atdevis Cēzarejas pilsētai. Kad pilsētai uzbruka mameluki, krustneši bēgot tomēr iznesa kausu no tempļa un aizveda uz Eiropu. Tagad tas glabājas Sv.Lorenca baznīcā Dženovā.
Saites.
Itālija.
Dženovas republika.
