Pergāmas altāris
Visplašāk pazīstamais Pergāmas pilsētas mākslas darbs, patreiz restaurētā veidā apskatāms Berlīnes Arheoloģijas muzejā.
Vēsture. Radīts ķēniņa Atāla I (241.-197.g.pmē.) valdīšanas laikā, bijis veltīts Zevam (teikts arī, ka par godu uzvarai pār galatiem) un II gs.pmē. bija uzstādīts pilsētas akropolē.
Pieņemts uzskatīt, ka tas minēts Jāņa atklāsmes grāmatā (2:12-13).
Apraksts. Rotāts ar reljefiem ciļņiem: lielo un mazo.
Uz lielā attēlota Olimpa dievu cīņa ar gigantiem. Ciļņa garums – 130 m un figūru augstums ir gandrīz 3 m. Tas ir stipri bojāts, tomēr motīvu var saskatīt labi.
Uz mazā ciļņa attēlots mīts par Telefi.
Atrašana. XIX gs. 60.gados osmaņu turki ņēmās būvēties dzelzsceļus. Tamdēļ kā speciālsts darbā tika uzaicināts vācu inženieris Karls Hūmanis, kam ar lielum lielām pūlēm izdevās panākt, ka antīkā Pergāmas altāra drupas turki atļāva izvest uz Vāciju un nenokūpināt kaļķu cepļos.
Pēc tam, kad sarkankrievu armija 1945.gadā ieņēma Berlīni, tie altāri kopā ar citām vēsturiskajām vērtībām izveda uz PSRS, kur to ievietoja Pēterpils (toreiz Ļeņingrada) Ermitāžā. Tikai 1958.gadā altāri atdeva VDR.
Pēdējā laikā Turcijas varas iestādes vairākas reizes ierunājušās par tā atgriešanu. Vācijas nostāja ir kategoriski noraidoša. Par pamatu tādai nostājai ir: altāra autori ir senie grieķi, nevis "senie turki," vācieši to saglābuši un izveduši likumīgi ar turku sultāna atļauju.
Tā nu tas arī turpmāk būs apskatāms Berlīnes Arheoloģijas muzejā.
Saites.
Altari.
Pergāma.
Berlīnes Arheoloģijas muzejs.
