Papīrs
Dažāda veida papīru, kartonu un to izstrādājumus mūsdienās ražo no celulozes.
Vēsture. Papīra ražošanas pirmsākumi saistīti ar 3000.g.pmē. Senajā Ķīnā.
751.gadā pierobežas konfliktā Transoksānijā arābi sagūstīja ķīniešu amatniekus, kas prata izgatavot papīru. Tad tika organizēta pirmā papīra fabrika islāma pasaulē.
Eiropā papīru sāka ražot X-XII gs.
Papīrs ātri izkonkurēja dārgāko pergamentu un kļuva par palīgu zinātniekiem un skolotajiem cilvēkiem. Izgudrojums stimulēja izglītības izplatību.
Eiropā papīra ražošana nonāca ar arābu starpniecību caur Pireneju pussalu.
1929.-1941.gados PSRS tika uzbūvēti vairāki papīra ražošanas uzņēmumi - Kamas, Balahnas, Arhangeļskas u.c. - tolaik lielākie Eiropā.
Lupatu papīrs. Tas ir ar rokām gatavots papīrs, kuru gatavoja līdz XIX gs. 20.-30.gadiem. Piemēram, Ernsts Glika bībele ir uz tāda papīra.
Avīžu papīrs. Nevar īsti saglabāt ilgāk par 25 gadiem.
Latvijā pirmās papīra dzirnavas tika uzceltas XVII gs. Tomē. XIX gs. 2.pusē tika dibināta Līgatnes manufaktūra, JUglas kartona fabrika, Slokas un Staiceles papīrfabrikas. 1913.gadā Latvijā ražoja 29 500 t papīra, kas bija 11% no papīra produkcijas tā laika Krievijas impērijā, un arī 7 300 t kartona. 1921.gadā sāka darboties Jaunciema papīrfabrika.
Papīra rūpniecības blakusprodukti ir etilspirts, lopbarības raugs, kolofonijs, terpentīns.
Aplūkojamie objekti.
Papīrfabrikas ciemats Līgatnē. Tas ir ievērojamākais XIX gs. pilsētbūvniecības ansamblis, kas radīts salīdzinoši īsā laikā un joprojām kalpo kā sava laikmeta augstas kvalitātes būvkultūras piemērs. Ciemats ir Eiropas mēroga unikāla liecība par XIX gs. un XX gs. sākuma papīra rūpniecības un arhitektūras vēsturi.
