Pergaments
Īpaši apstrādātas lopu ādas, kas, līdz papīra izgudrošanai, tika izmatotas kā pamata materiāls tekstu pierakstīšanai. Plaša pergamenta ražošana attīstījās II gs.pmē. Pergamā, no kurienes arī cēlies šo ādu nosaukums.
Pergamenta pagatavošanai tika izmantotas pēc iespējas plānākas teļu, jēru, kazlēnu, govju un antilopju ādas. Tās balināja hlorkaļķu šķīdumā, pēc tam uzstiepa uz koka rāmjiem un rūpīgi nokasīja no abām pusēm. Īpašs pergamenta veids bija plānais jeb purpura pergaments, jo tas bieži bija purpura krāsā. To gatavoja no teļa ādas un uz tā parasti rakstīja ar zelta vai sudraba krāsu.
Pergaments kā rakstības materiāls nomainīja papirusu, kas plašu izplatību bija guvis Senajā Ēgiptē. Tādejādi izmainījās grāmatu forma - papirusa tīstokļa vietā tagad tika izgatavoti tā saucamie "kodeksi," ar taisnstūru formā apgrieztām malām, kas ārēji jau sāka līdzināties mūsdienu grāmatām. Vēstuļu rakstīšanā šādas četrstūrainas ādas pārlocīja uz pusēm un tās ieguva 4 lappaspušu grāmatu formu. pergaments tomēr bija un palika visai dārgs materiāls. Šādu kodeksu izgatavošanai aizgāja vairāki desmitu, un pat simti, lopiņu.
Vecākie pergamenta ruļļi ir saglabājušies no 1500.g.pmē. Pergaments ir visai izturīgs materiāls, kas labi saglabājas bez nekāda īpaša mikroklimata, piemēram, vecajos klosteros.
Mūsdienās vēl izmanto šādus pergamentā rakstītus tekstus lielās un ļoti smagās grāmatās, tādus var aplūkot, piemēram, Etiopijā - Tanas ezera salu klosteros, kur tos labprāt demonstrē turienes mūki.
Saites.
Rakstāmpiederumi.
Pergāma.
