Pekina
Ķīnas galvaspilsēta.
Tulkojot burtiski - "Ziemeļu galvaspilsēta."
Tūristam. 2019.gada septembrī atklāta milzīga jauna Dasjiņas lidosta 46 km uz dienvidiem no Pekinas centra. Tajā būs 8 skrejceļi un gadā varēšot pieņemt līdz 100 miljoniem pasažieru. Jaunais lidostas terminālis ar 700 000 kvm platību būs viens no lielākajiem pasaulē. Lidostas ēku projektēja pasaulē pazīstama irākiešu izcelsmes britu arhitekte Zaha Hadida (mir. 2016.g.). Sasniedzot pilnu darbības jaudu, dasjiņa būs pasaulē lielākais terminālis pieņemto pasažieru ziņā.
Vēsture. Dibinājuši mongoļi XIII gs. - 1260.gadā Juaņu dinastijas mongoļu imperators Hubilajs pārnesa Mongoļu valsts galvaspilsētu no Karakorumas uz Ķīnas teritoriju - sākumā uz Kaipinu, bet 1264.gadā uz Čžundu (mūsdienu Pekinu).
1368.gada janvārī Čžu Juaņ Čžans pasludināja sevi par jaunās Minu dinastijas imperatoru un tai pat gadā viņa karaspēks ieņēma Juaņu dinastijas galvaspilsētu Dadu (mūsdienu Pekina) un padzina mongoļu dinastiju.
Galvaspilsētu uz šejieni pārnesa Minu dinastijas imperatori XV gs. Viņi noturēja te uz Debesu altāra bronzas laikmeta rituālus.
Pekina bija pilsēta ar lielāko iedzīvotāju daudzumu pasaulē periodos 1425.-1650.g., 1710.-1825.g.
1900.gada sākumā kopīgie Eiropas, Japānas un ASV spēki okupēja Pekinu Ķīnā, izbeidzot Bokseru sacelšanos.
1919.gada 4.maijā sarkankrievu Oktobra apvērsuma iespaidā Ķīnā sākās t.s. "4.maija nemiernieku kustība," ko ievadīja Pekinas studentu protesta demonstrācija pret valdības politiku.
Arhitektūra. Pekina ir simetriska pilsēta.
Aplūkojamie objekti.
Debesu templis. Imperatora sakrālo celtņu komplekss. Ziemas saulgriežos 21.decembrī Ķīnas lielāko valsts svētku laikā uz dienvidu altāra nes upuri. Uzbūvēts 1420.gadā.
Hutong. Pekinas vecpilsēta
Aizliegtā pilsēta. Ķīnas pārvaldes un spēka centrs vēstures līkločos. Tā atrodas Pekinas centrā un orientēta precīzi virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. No Tjaņaņmiņa laukuma to šķir tikai viena iela. Ķīnas pēdējo imperatoru - 24 Minu dinastijas imperatoru (arī Ciņu?) rezidence - vasaras pils, kādreiz pilnīgi nepieejama vienkāršajiem mirstīgajiem. Būvēta 1406.-1420.gados.
Tās platība - 720 000 m2.
Pie vārtiem dežūrē daudz gidu.
Imperatori tika sargāti ārkārtīgi stingri. Ja kāds ziņkārīgais uzdrošinājās pienākt par tuvu, sardze to sakapāja gabalos. Loku strēlnieki šāva visus virs teritorijas lidojošos putnus, jo tādā veidā imperatoram varēja pielavīties kāds ļaunais gars.
Tolaik uzskatīja, ka ļaunais gars pārvietojas taisni un pagriežas tikai taisnā leņķī. Tādēļ visas pieejas Aizliegtajai pilsētai, visi pils gaiteņi un visas pils taciņas tika izbūvētas tādā veidā, lai nebūtu nevienas taisnas līnijas. Izliektas bija pat pils jumta malas, lai ļaunie gari nevarētu gar tām virzīties.
Šī 500 gadu vecā koka arhitektūras šedevra kopplatība sasniedz 100 ha. Tajā ir 6 centrālās būves, bez tām vēl 9999 telpas, kurās mitinājās gan valdnieku oficiālās sievas, gan konkubīņu tūkstotis ar einuhiem-apkalpotājiem.
Stāvot Aizliegtās pilsētas ēkas balkoniņā, kas pavērsts pret Tjanaņmiņas laukumu, Mao pasludināja Ķīnas Tautas republiku.
Kāpņu freska. Akmeņkaļu darināta no monolīta akmens bluķa, un tā sver 200 t. Izmēri - 3,7 m x 1,7 m x 16,75 m. Ķīnieši to sauc par akmens paklāju. Uz pili tā atgādātra ziemā pa ledu.
Aizliegtās pilsētas dārgumus 1949.gadā kapitālistiskās Ķīnas valdība izveda uz Taivānas salu, kur tie tagad tiek glabāti Valsts muzejā Taipejā.
Ķīnas Ķēniņu ieleja. Uz to ved akmens skulptūru ieskauts Svētais ceļš. Te atdusas 13 no 16 Minu dinastijas imperatoriem - Minu dinastijas ķēniņu kapenes.
Tjaņaņmiņa laukums. Laukuma nosaukums aizgūts no Tjaņaņmiņ – „Debesu miera vārti,” kas veda uz imperatora pils kompleksu Aizliegtajā pilsētā. Lielākais pilsētas laukums pasaulē, tā platība ir 40,5 ha, to izveidojis Mao.
Te atrodās apmeklētājiem slēgtais Mao Czeduna mauzolejs ar milzu portretu. Cilvēki stāv garā rindā, lai redzētu vadoņa mūmiju.
Pasaulē laukums pazīstams ar 1989.gada 14.aprīļa protestiem, kad laukumā sapulcējās ķīniešu inteliģence, pārsvarā studenti, un pieprasīja demokrātiskas reformas valstī. Viņu emocijas uzkurināja dienu vēlāk notikusī politiķa Hu Jaobana aiziešana mūžībā. Viņš bija 7 gadus vadījis Ķīnas KP, bet tika no tās izstumts par netipisku liberālismu. Viņa bēru dienā laukumā sapulcējās ap 100 000 cilvēku, kas tur pavadīja vairākas dienas un pat nedēļas. 20.maijā Ķīnas valdība izsludināja karastāvokli. 3.jūnija vakarā laukumu ielenca vairāki tūkstoši karavīru ar bruņutransportieriem, demonstrācijas izkliedēšanai tika sūtīti arī tanki.
4.jūnijā cilvēkus izklīdināja ar spēku, atklājot uguni, jo protestētāji pretojās. Ķīnas varas iestādes apgalvo, ka bojā gājuši 200-300 (oficiāli – 241) cilvēkiem, ievainoti – 7000. Sarkanais Krusts uzskata, ka upuru bijis vismaz 10 reizes vairāk - ap 2600 cilvēkiem.
Pasaules slavena kļuvusi foto, kas uzņemts 4.jūnijā pa viesnīcas logu ar spēcīgu optiku, aģentūras Associated Press fotogrāfs. Tajā uzņemts cilvēks („Tanku vīrs”), kas viens nostājies tanku kolonnas ceļā. Foto nākamajā dienā aplidoja pasauli un kļuva par Tjaņaņmiņas slaktiņa simbolu. Šī cilvēka personība nav zināma.
Pasaule cerēja, ka slaktiņš būs komunisma ēras beigas Ķīnā, taču šīs cerības nav attaisnojušās.
Viens no nemieru līderiem bija Sjans Sjaodzji, kam tagad ir ASV pavalstniecība.
Tagad laukumā izvietots arī milzīgs LED ekrāns, kurā rāda Ķīnas nozīmīgākos dabas un vēstures pieminekļus.
Ziemeļu rajons. Tajā atrodas vairums 2008.gada Olimpisko spēļu celtnes.
Beihai parks. Parks ielenc vienu no rāmiem un vītolu ieskautiem ezeriem Pekinas centrā. Dienvidos no tā atrodas komunistu partijas galvenā mītne, kurai piekļūšana ir ierobežota. Ziemeļos ir Melnie ezeri.
Wangfujing uzkodu iela.
Dašanzi rajons.
Te ir Factory 798 (arī 798 Space) – bijusī elektroiekārtu rūpnīca, kas pārvērsta par mākslas galeriju oāzi. Kādreiz šai teritorijā tiksi ražota elektronika militārām vajadzībām. Bauhaus stilā celto ēku kompleksu projektējuši Austrumvācijas arhitekti. Mūsdienās te ir mājvieta apmēram 100 mākslas galerijām, grāmatnīcām, kafejnīcām, mākslinieku darbnīcām.
Latvijas vēstniecība Ķīnā. Kaut kur atceļā no Factory 798.
Dievu altāris. Tāds šeit esot, līdzīgs tam, kas Siaņā.
Lamas templis. Tibetiešu sakrālais komplekss Pekinā.
Tibetas budistu centrs. Visvairāk apmeklētā reliģiskā vieta Ķīnā. Budistu teksti, paklāji, Budas attēli.
Vasaras pils. Ķīnas imperatoriem.
Pekinas opera.
Dusošā Budas templis.
Bungu tornis.
Piecu pagodu templis.
Olimpiskais komplekss.
Pekinas pīle.
Mao mauzolejs. Publikai atvērts tikai no rītiem, un rindā jāstāv apmēram 2 stundas. Mauzolejs ir bezmaksas, bet var nopirkt ziedus, ko likt uz altāra un visvisādus ae Mao saistītus suvenīrus.
Krievi Pekinā par Sv.Nikolaja baznīcu pārbūvēja budistu svētnīcu. 1730.gadā tā sabruka zemestrīcē. 1732.gadā to atjaunoja un iesvētīja par Dievmātes.
Pekinas apkārtne.
Kotcetangas ala. Te 1927.gadā uzietas pirmā sinantropa atliekas.
Saites.
Ķīna.
Senās Ķīnas civilizācijas centri.
