Bokseru sacelšanās (1899.-1900.g.)
Ķīnieši to sauc par ihetuaņu sacelšanos.
Nosaukums no tā, ka dumpinieku rindās bija daudz ķīniešu kaujas mākslu sekotāju, kas līdz tam Rietumos bija gandrīz nepazīstamas.
Stihiska Ziemeļķīnas zemnieku un pilsētu trūcīgo iedzīvotāju sacelšanās pret ārzemju uzkundzēšanos Ķīnai.
Sacelšanās norise. Ihetuaņu sacelšanās sākās 1899.gadā Šaņdunas provincē, kur aktīvi darbojās ārzemju imperiālisti.
Bokseri ārkārtīgi noliedzoši izturējās pret ārzemju ietekmi Ķīnā - pret Eiropas valstīm, pret ASV, pret Krieviju un arī pret Japānu. Šīs valstis savu interešu aizsardzībai izveidoja militāru Aliansi - kopumā tajā bija 8 valstis (Krievija, ASV, Francija, Lielbritānija, Vācija, Austroungārija, Itālija, Japāna). Katra no tām uz Ķīnu nosūtīja savu karavīru vienību - šiem apvienotajiem spēkiem bija jāapspiež Bokseru sacelšanās.
1900.gada sākumā sacelšanās aptvēra provinces galvaspilsētu Džili. Valdības karaspēks nespēja to apspiest.
Bokserus sāka atbalstīt Cinu imperatoru valdība. Tās aprēķinā bija noturēt savu varu, uzdodoties par valsts aizstāvi pret ārzemju agresoriem, kas, patiesību sakot, tādi arī bija.
1900.gada sākumā ihetuaņu dumpinieki iegāja Pekinā un sāka Vēstniecību kvartāla aplenkumu. Drīzi tiem pievienojās arī valdības spēki un Cinu valdība ultimatīvā formā pieprasīja ārzemju diplomātiem pamest kvartālu. Diplomāti atteicās. Vēstniecību kvartālu aizsargāja tikai ap 450 karavīri no diplomātisko misiju apsardzes. Tomēr tie visai sekmīgi atvairīja skaitliski daudzkārt lielākā pretinieka (Bokseru un valdības armijas) uzbrukumus.
8 ārvalstis veica intervenci Ķīnā. Ķīna tām pieteica karu, bet praktiski neko nedarīja valsts aizsardzībai.
Alianses pavēlniecībai bija skaidrs, ka jāpārtrauc Vēstniecību kvartāla aplenkums. Diskusijas bija tikai par veidu, kādā to darīt. Briti vēlējās militāru operāciju, krievi piedāvāja mēģināt sarunāt mierīgā ceļā. Galu galā tika nolemts tomēr pielietot spēku.
Faktiski ekspedīcijas korpusu komandēja krievu ģenerālleitnants Nikolajs Linēvičs (Николай Линевич) un Vēstniecības kvartāla atbrīvošana pārauga Pekinas ieņemšanā. Pirmās Pekinai pietuvojās krievu karaspēka daļas, kuru sastāvā bija arī franču vienība (karadarbībā nepiedalījās). Krievi saķērās kaujā ar ķīniešu kareivjiem, kas aizsargāja cietokšņa mūri pilsētas austreņos. Nikna kauja turpinājās visu nakti, kamēr neieradās Liņeviča galvenie spēki. Tad ķīnieši pārtrauca uzbrukumus un nodevās aizsardzībai.
Aiz krieviem nākamie ieradās japāņi. Japāņi un krievu sapieri uzbruka Cihuameņas vārtiem. Taču ķīnieši bija tam gatavi un atsita uzbrukumu. Japāņi atkāpās un prasīja krievu artilērijas atbalstu. Pie krievu artilēristiem pēc palīdzības vērsās arī amerikāņi. Tiesa, pēc tam, kad daļa cietokšņa sienas bija sagrauta, amerikāņu karavīri atskārta, ka viņiem atvēlēto cīņas iecirkni jau ieņēmuši krievi.
Ķīnieši savilka visus spēkus Pekinas austreņu daļas aizsardzībai un tādēļ britu karaspēks bez pretestības iegāja Pekinā no dienvidiem. Drīzumā - 14.augustā, Alianse sagrāba visu Pekinu un, protams, tika izbeigts arī Vēstniecību kvartāla aplenkums.
Tā 1900.gada sākumā Alianses sabiedrotie izbeidza Bokseru sacelšanos Ķīnā. To paveikuši, imperiālisti uzspieda Ķīnai nelīdztiesīgo "Noslēguma protokolu."
Saites.
Ķīna.
