Taivāna, sala un valsts
- Detaļas
- Publicēts 20 Jūlijs 2015
- 6315 skatījumi
Taiwan.
Sala un starptautiski daļēji neatzīta valsts DA Āzijā, kopā ar Penhu salām.
Galvaspilsēta - Taibeja.
Lielākās pilsētas - Gaosjuna, Tainaņa, Taidžūna, Dziluna, Dzjaja.
Iedzīvotāji - 15 200 000 (1971.g.), ķīnieši, šao, gaošani (kalnu rajonos).
Platība - ap 36 000 km2.
Nauda - Taivānas dolāri.
Ģeogrāfija. Taivānu no Āzijas šķir Taivānas šaurums. Salas krasti maz izroboti, austreņu daļā vietumis stāvi.
2/3 salas teritorijas aizņem kalni, galvenokārt Juišana un Taivanšana grēdas - Juišana kalns 3997 m.
Rieteņu daļā zems līdzenums.
Vēsture. Salas austronēziešu senie iedzīvotāji (šao?) ienāca no tagadējās kontinentālās Ķīnas teritorijas apmēram 6000 gadu atpakaļ.
Ar Taivānu un taivāniešiem tiek mēģināts skaidrot polinēziešu izcelsmi. Ir tā sauktā hipotēze - "Polinēzijas ekspresis" jeb "Iziešana no Taivānas," atbilstoši tam, austronēziešu valodu saime izveidojās Taivānā pirms apmēram 4000-5000 gadiem, attīstoties no tur apmēram 1000 gadus agrāk ienākušo Dienvidķīnas rīsa audzētāju ienestās pirmvalodas. Pēc tam austronēziski runājošie zemkopji devās tālāk, nonākot Filipīnās un Indonēzijā, un tālāk uz Klusā okeāna salām.
Pirmo reizi sala rakstveidā minēta 206.g.pmē.
Min arī, ka kopš XIII gs. sala bijusi Ķīnas valdīšanā.
Vietējie iedzīvotāji bija visai kareivīgi un sala palika visai izolēta līdz XVI gs., kad pastiprinājās pirātu uzbrukumi.
Lielo atklājumu periodā sala kļuva pazīstama ar portugāļu doto vārdu Formoza ("Skaistā sala" - Ilha Formosa).
XVII gs. salā ieradās holandieši, portugāļi, ķīnieši.
Īsu brīdi tā bija Ciņu dinastijas imperatoru valdīšanā.
1895.-1945.gadam atradās Japānas valdīšanā.
Pēc ĶTR nodibināšanas 1949.gadā ar sava karaspēka paliekām uz Taivānu atzbēga Čan Kaiši, kur valdīja ASV aizsardzībā. Pieņemoties spēkā komunisma kustībai kontinentālajā Ķīnā, uz šejieni pārbēga daudz ķīnieši - republikas piekritēji, nodibinājās tā saucamā Gomindāna valdība. Kopš tā laika abas ķīniešu valstis - Taivāna un lielā kontinentālā Ķīna uzskata sevi par īsto Ķīnas tiesību pārmantotāju.
Līdz 1971.gadam Taivāna bija pārstāvēta ANO, līdz tās vietu pārņēma Ķīna. Nu tā ir valsts ar lielāko enonomiku, kas nav pārstāvēta ANO.
Vēl šā gadu tūkstoša sākumā Ķīnas un Taivānas apvienošanās pēc principa "viena valsts - divas sistēmas" tika uzskatīta par bezmaz jau izlemtu jautājumu. Neoficiāls solījums nelikt šķēršļus apvienošanai no amerikāņu puses Ķīnai tika dots par pāriešanu amerikāņu pusē Aukstajā karā. Ar laiku apvienošanu sāka atbalstīt arī Taivānā pie varas nemitīgi bijuši Gomindāna partija, kas sākotnēji sašuta par "ASV nodevību."
Kopš 2004.gada tiek uzskatīts par izmirušu Taivānas dūmakainais leopards.
Tomēr Ķīnas starujās izaugsmes dēļ amerikāņi atkal pārdomāja un de facto sāka atbalstīt Taivanas Demokrātisko progresīvo partiju, kas par savu mērķi bija pasludinājusi Taivānas neatkarību. Tā ar panākumiem arī popularizē ideju, ka taivānieši nav vis ķīnieši, bet kāda cita nācija.
Ķīna uz to reaģējusi visai skarbi - 2005.gadā tā pieņēma likumu, kas paredz, ja gadījumā Taivāna pasludina neatkarību, tā tiek atzīta par "separātisku provinci" un Ķīnas vara tajā tiek atjaunota ar militāru spēku.
Pašlaik to atzinušas 22 valstis - pārsvarā Okeānijā, Karību reģionā, Centrālamerikā un Vatikāns.
Taivānas diplomātiskā problēma. ANO kopumā ir vairāk nekā 190 dalībvalstis, un no tām Taivānu šobrīd atzīst vairs tikai 18, kā arī Vatikāns (nav ANO dalībvalsts). Piemēram, Dominikānas republika oficiāli pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Ķīnas Republiku jeb Taivānu un dibināja jaunas ar Ķīnas Tautas Republiku.
Šis Dominikānas gājiens skaidri demonstrēja, ka Pekinas taktika veidot diplomātiskās attiecības, paralēli dāļājot dāsnas ekonomiskās investīcijas visdažādāko valstu infrastruktūrā, rūpniecībā un pat kultūras projektos, strādā. Pekina un Taipeja viena otru neatzīst un izvirzījušas noteikumus neveidot diplomātiskās attiecības ar valstīm, kuras atzīst otru. Tad nu valstīm atliek izvēlēties starp Ķīnas republikāņiem, kas pilsoņkara laikā patvērās Taivānas salā un komunistu pārvaldīto pasaulē apdzīvotāko valsti ar skaitliski lielāko armiju un vienu no lielākajām ekonomikām. Pārliecinošs vairums izvēlējies otro.
Ķīnas aizvien uzstājīgākās norādes Taivānai vienkārši atzīt, ka tā ir vienas Ķīnas daļa, kā arī ekonomiskās sviras panākušas, ka Taivānu patlaban atzīst vien daļa Centrālamerikas, Karību jūras un Klusā okeāna salu valstis, kā arī Paragvaja un divas mazas Āfrikas valstis. Lielā "tautu staigāšana" notika jau 70.gadu izskaņā un 80.gadu sākumā, bet pēc atjaunota Ķīnas spiediena 2007.gadā diplomātiskās attiecības ar Taipeju slēdza Kostarika, 2008.gadā – Malāvija, 2013.gadā – Gambija, 2016.gadā – Santome un Prinsipa, bet vēl pērn vasarā – Panama.
Tūristam! Latvijas Republikas pilsoņi 90 dienas var uzturēties te bez vīzas.
Klimats. Ziemeļu daļā subtropu, dienvidu - tropu klimats. Bieži zemestrīces un viesuļvētras.
Hidroloģija. Upes krāčainas un bagātas energoresursiem.
Daba. Vairāk kā pusi salas teritorijas klāj mūžzaļie un vasarzaļie meži.
Aplūkojamie objekti.
Taibeja. Valsts politiskais un finanšu centrs.
Jangmingšana Valsts dabas parks. Kūpoši atvari, aprimuši vulkāni, savvaļas karstie avoti.
Taroko aiza. Skaistu ūdenskritumu, zaļu kalnu, klinšu arku un zilzaļu upīšu labirints.
Beitou. Sens karsto avotu centrs, kur atrodas arī biezu dūmu ieskautā ģeotermālā ieleja - Elles ieleja.
Jinjanga līcis. Yin Yang. Bagāts interesantām nokrāsām.
Zelta ūdenskritums.
Ziemeļu piekraste.
Jeliu ģeoparks. Yeliu. Viens no Taivānas dabas brīnumiem - fascinējoši klinšu veidojumi.
Chiufen. Ciems ar tējas plantācijām.
Sunmūna ezers. Sun Moon Lake. Iezaļganas nokrāsas ezers, mēness un saules formā. To ieskauj kalni, neskaitāmas svētnīcas un paviljoni.
Formosa Aboriginal Village. Taivānas aborigenu un kultūras iepazīšana.
Ališanas Valsts dabas parks. Alishan. Taivānā vispopulārākais. Tas sargā bambusu un lielos Taivānas ciprešu klātos Centrālās grēdas kalnus.
Jušans. Yushan. Taivānas un Austrumāzijas augstākais kalns - 3952 m.
Tainaņa. Taivānas senā galvaspilsēta ar lielāko svētnīcu un vēsturisko celtņu pārbagātību uz salas.
Šoušana Valsts dabas parks. Te ir Pērtiķu kalns ar simtiem makaku mērkaķīšu.
Kentinga. Taivānas slavenākais kūrorts, baltas smilšu pludmales, dzidri Klusā okeāna ūdeņi.
Moabitou. Tumšās vulkāniskās piekrastes klintis.
Jialeshuei. Porainās klintis.
Austreņu piekraste. Tajā dominē iespaidīgu izmēru klintis.
Trīs nemirstīgo sala.
Viļņu tilts.
Tradīcijas un svētki.
Skolotāju diena. To svin 28.septembrī, ievērojamā skolotāja Konfūcija dzimšanas dienā. Šai dienā pašvaldības publiski godina labākos skolotājus, bet bijušie skolnieki skolotājam pateicas, apciemojot tos personīgi vai nosūtot apsveikumu.
Taivānā nav korupcijas.
