Siaņa
Cits nosaukums - Čanaņa.
Senās Ķīnas politiskais centrs un Lielā Zīda ceļa sākumpunkts.
Atrašanās vieta. Ķīna, Šansī province, mūsdienu Čanaņa.
Vēsture. 221.g.pmē. imperators Ši Huandi izveidoja pirmo centralizēto valsti Ķīnas vēsturē un par tās galvaspilsētu noteica Siaņu. 207.g.pmē. oktobrī Ljū Bana dumpinieku armija sagrāba Siaņu un Ciņu dinastija pārstāja būt.
VIII gs. bija vērojams pilsētas uzplaukums. Visi tirdzniecības ceļi veda uz to. Tolaik tā bija viena no vislielākajām tā laika pilsētām – varēja sacensties ar Konstantinopoli un Bagdādi.
Arhitektūra. Ķīnieši to bija plānojuši kā ideālu pilsētu. Tai bija milzīgs rituālais centrs, galvenais bulvāris bija 4 jūdzes garš un veda uz zvanu torni. Pilsētas nocietinājumu sienas tika uzceltas Minu dinastijas laikā, līdz mūsdienām tie ir saglabājušie 7 jūdžu garumā. Te bija vairāk kā 100 budistu tempļu, 4 zoroastriešu svētnīcas, divas kristiešu baznīcas un viena – Piektdienas mošeja.
Lai aplūkotu senāko Haņu un Tanu laikmetu celtnes, laukumus un pagodas, ir jādodas ārpus Siaņas ziemeļu virzienā.
Aplūkojamie objekti.
Ciņ Ši Huandi kapene.
Atrašanās vieta. Ķīna, Šansī province, Siaņas pilsēta.
Atklāšana. Uzgājuši 1974.gada martā akas racēji – zemnieki, kas rakuši aku Liņtonas tuvumā, uzgāja kapu kalnu. Vīrs, kas to veicis, joprojām dalot autogrāfus kādā muzejā.
Apraksts. Tajās apglabāts Ķīnas apvienotājs Ciņ Ši Huandi. Patlaban ķīnieši atsakās atvērt šīs kapenes, jo neesot pietiekami augsts tehnoloģiju līmenis un viņi baidās ko sabojāt. Taču ir iztaustījuši ar Rtg stariem un uzskata, ka tur paglabāti imperatora dārgumi, proti, liels daudzums monētu.
Leģendas stāsta, ka kapeņu iekšienē ir labirinti ar nomaskētām bedrēm un automātiski šaujošiem lokiem. Galvenās kameras griesti izgatavoti kā debesis, bet par zvaigznēm kalpo pērles. Uz grīdas esot izveidota pasaules karte. Tekošas dzīvsudraba straumes attēlo impērijas upes.
Kopā ar impoeratoru kapoā guldītas viņa bezbērnu sievas, mīļākās un meistari, kuri zināja kapeņu noslēpumus.
Terakotas armija. Saukta arī par "Astoto pasaules brīnumu." Šis leģions sastāv no 7000 dabiska lieluma kareivju, zirgu un kaujasratu figūrām, tās radītas imperatora kapeņu apsardzei. Izvietotas kā pārgajiena laikā. Daudzām kareivju figūrām piešķirti individuāli vaibsti, tie tiekot atpazīti kā reāli personāži. Restauratori ir daudz pūlējušies, lai saliktu kopā sadauzītās un bojātās statujas. Visas figūras bija krāsainas, taču dažu dienu laikā pēc izrakšanas, krāsas izbalēja. Tādēļ speciālisti vairs nesteidzas ar citu, līdzīgu atradumu izrakšanu.
Visu Terakotas armiju pārsedza arka ar brīišķīgi gleznotiem debesu ķermeņiem.
Māla slāņi Terakotas armiju droši aizsargāja no Janczi un Huanhe upju paliem.
Īsti nepārbaudīti fakti. Ķēniņa kapā uziets liels daudzums dzīvsudraba.
Banpo muzejs. Tajā galvenokārt izstādīta 6000 gadu veca keramika, kas atrasta Banpo ciema apkārtnē.
Kāds (?) muzejs. Tajā esot bronzas figūra suņa lielumā, kuras muguras robainā sekste dara to stipri līdzīgu stegozauram.
Dievu altāris. Nesen atrakts. Tas ir apaļš piramidāls veidojums, kas sastāv no 4 vienas uz otras guļošām platformām bet 5.platforma atrodas centrā. Katra no platformām ir1 m augsta. No augšas uz leju ved šķērssienas, kas sadala platformas 12 daļās. Tas atbilst tam kā astronomi sadala debesis 12 daļās. Viens ļoti līdzīgs altāris atrodas Peru, netālu no Kuskas. Tāds ir arī Pekinā.
Daminu pils.
Aizliegtais parks.
Budistu tempļu kvartāls – Czjanjuaņa.
Čūsku parks.
Aprikožu dārzs.
Lotosu dārzs.
Austrumu tirgus.
Taidži pils.
Rietumu tirgus.
Juenjuan kalns.
Nocietinājumu mūris ar 7 vārtiem. Kaijuanas, Džinguanas, Janpingas, Mingdu, Jandziņu, Čunmiņu, Tengua vārti.
Lielās zoss pagoda.
Atradumi.
Uzraksts par kristietību. Siaņā uz marmora kolonnas ap 781.gadu atstāts kristietiska satura uzraksts, kas vēsta, ka 635.gadā mūks no Romas atvedis grāmatas un imperators Taiczuns pavēlējis uzcelt svētnīcu. Piemineklis ticis uziets Minu (1368.-1644.g.) valdīšanas laikā un tiek glabāts Čunžinsi klosterī.
Krievu tirgonis Veseņjevs 1888.gadā sniedzis šādu objekta aprakstu: "Kādas divas verstis no pilsētas rieteņu vārtiem Laņdžoufu ceļa kreisajā malā, Čunžinsi svētnīcas drupās atrodas cits sens piemineklis; tā ir plāksne, ko atstājuši senie kristieši Ķīnā, nestoriāņi, kas ieradušies Ķīnā, kā vēsta vēsture, 635.gadā no Kristus dzimšanas ar savu priekšnieku Olobjaņu. Viņiem še bija baznīca un pričit, un par šā n otikuma piemiņu Olobjaņs izveidoja pieminekli, uz tā uzrakstīdams kristietības vēsturi Ķīnā. Šis piemineklis ir akmens plāksne..., tā iestiprināta bruņurupuča formas tāda paša akmens pamatnē; virspusē, augstāk par krustiņu, kā jau ķīniešu pieminekļos, iegravēts kāds vijīgs briesmonis, kā drakons vai pūķis. Pieminekli zemē uzgājuši jezuīti 1626.gadā un ar ķīniesu varas iestāžu atļauju uzslēja baznīcā, vēlāk sagrautu un imperatora Sjanfina valdīšanas laikā atkal to atraduši kaut kādi ārzemnieki un atjaunojuši; dažas sīriešu rakstu zīmes laikam izdzisušas, taču, kā rādās, aizvietotas ar ķīniešu zīmēm. Brīnišķīgi, bet ķīnieši no tā noņem papīra novilkumus, kuriem atrodas pircēji."
