Prokls (410./411.-485.g.)
Proclus Lycius.
Filozofs, neoplatonisma skolas pārstāvis. Prokla darbus angliski pirmo reizi pārtulkoja Tomass Teilors XVIII gs. beigās.
Dzīvesgājums. Prokls dzimis Konstantinopolē 410.gadā vai mazliet vēlāk. Viņa vecāki bija patrīcieši no Līkijas, Mazāzijas DR daļā. Proklu nosūtīja mācīties uz Līkiju, pēc tam uz Aleksandriju, kur viņš studēja retoriku un literatūru. Viņa tēvs bija likumdevējs, bet viņu pašu saistīja filozofiju. Prokls sāka apmeklēt Aristoteļa matemātikas un filozofijas lekcijas. Tad viņš devās uz Atēnām, kur mācījās platoniskajā Akadēmijā, ar laiku nostādamies tās galvgalī. Nav īsti zināms, kad tas notika, bet viņš palika par tās vadītāju līdz pat nāvei 485.gadā.
Viņš palika neprecējies. Laikabiedri kā vienīgos filozofa netikumus atzīmē ātru aizsvilstamību un tieksmi uz skaudību. Prokls apgrozījās augstākajās imperiālajās aprindās, taču laikam jau tur nejutās savā ādā.
Ir ziņas, ka Plūtarha (cits Plūtarhs – platoniķis) meita viņam mācījusi maģiju. Pēc viņa paša vārdiem spējis izsaukt mirdzošu Hekates garu. Maģiju noteikti stādījis augstāk par filozofiju, jo uzskatījis, ka tā ir veids kā atbrīvot cilvēka dvēseli. Ņēmis dalību Hekates mistērijās kā arī senēģiptiešu un haldiešu (babiloņu) rituālos.
Filozofija. Proklam tā ir pārbagāta ar dažādiem abstraktiem jēdzieniem. Pati filozofija viņam bija tikai līdzeklis kā apvienoties ar Vienīgo. Savu filozofisko sistēmu Prokls bija centies izstrādāt līdz sīkākajām detaļām un ar tās palīdzību pamatot reliģiskos priekšstatus. Taču pati par sevi tā stāv ārpus reliģijas.
Prokls uzskatīja, ka viņa metafizika pārstāv īsteno, taču slēpto, Platona filozofijas saturu, kas ņemta no pitagoriešiem un orfejiešiem. Šī koncepcija izklāstīta viņa darbos „Teoloģijas sākumi” un „Platona teoloģija.”
Prokla kosmoloģiskie priekšstati. Tie iziet tālu ārpus tā laika pieņemtajām atziņām. Viņš raksta, ka planētas griežas ap zvaigznēm. Runāja par to, ka kosmosā daļa elementu atrodas „ugunīgā” stāvoklī (mūsdienās teiktu – plazmātiskā stāvoklī). Acīmredzot arī zvaigznes uzskatīja par blīviem objektiem, kas kustās pa debesu jumu. Akcentēja, ka debesu ķermeņiem piemīt trejas dažādas kustības. No šīs domas savulaik iedvesmojās Johans Keplers.
Tātad, Prokls nebūt nepiekrita Ptolemeja piedāvātajam pasaules modelim. Uzskatīja, ka kustas pašas planētas, nevis kaut kādas „kristāliskas sfēras” kopā ar planētām, kā tas bija pieņemts tolaik. Galu galā, pretēji savam skolotājam Platonam uzskatīja par pareizu heliocentrisko pasaules modeli, lai gan galu galā to tomēr noliedza.
Par aptumsumiem: „Aptumsumi [planētu] – tie ir tādi to stāvokļi, kuros tos kas aizsedz vai aizslej. Jo ķermenis, kas novietots aiz cita ķermeņa, tai pat laikā atrodas trešā ķermeņa priekšā, kas novietots aiz tā. Un... katrs no tiem kustas zem cita.” Tīri labi saprata, ka planētas var atrasties aiz Saules un būt neredzamas.
Darbā „Platona teoloģija” Prokls visai konkrēti runā par planētu pavadoņiem (lai gan tālu vēl ir līdz "holandiešu caurulēm").
Darbi. Diemžēl latviešu lasītājam savā valodā tik drīzi vis nenāksies šos darbus lasīt.
„Teoloģijas sākumi.” Galvenais Prokla darbs.
„Platona teoloģija.”
„Komentāri Platona „Tīmajam.”” Visai gigantisks darbs. Šis ir galvenais avots, lai izprastu Prokla kosmogoniskos uzskatus. Tajā viņš saka, ka Lielā piramīda, kamēr tā vēl nav bijusi pabeigta, tikusi izmantota par astronomisko observatoriju. Marīns darbā „Prokls jeb Par laimi” saka, ka šo darbu Prokls uzrakstījis 28 gadu vecumā.
„Komentāri Platona „Alkiviādam I.””
„Komentāri Platona „Parmenīdam.””
„Komentāri par Eiklīdam.” Pirmajai Eiklīda „Elementu” grāmatai.
„Himna Hekatei.” Tā ir saglabājusies.
"Elements of Theology." Vācu zinātnieks un Alberta Lielā skolnieks Bertolds no Mosburgas (Berthold of Moosburg ap 1361.g.) uzrakstīja daudzus nozīmīgus komentārus šim darbam, ievadot nozīmīgākos izcilā neoplatoniķa sacerējumus vācu metafizikā.
Avoti.
„Prokls jeb Par laimi.” Skolnieks Marīns uzrakstījis Prokla dzīves aprakstu. Tulkots angliski (Tomass Teilors) un izdots 1972.gadā. Pieejams arī tulkojums krieviski.
Atradumi.
Prokla skulpturāls portrets. Apskatāms Atēnu muzejā. Galva pāršķelta sagitālā plaknē. Pauli-Visova „Enciklopēdijā” šis darbs nosaukts par Prokla portretu.
Prokla darbu izplatība pasaulē. Prokla darbus latīņu valodā tulkojis itāļu filozofs M.Fičīno.
Saites.
Sengrieķu filozofi.
