Aliens

Oaness

Oaness. Amfībijveida mitoloģiska būtne, kas iznākusi no Persijas līča ūdeņiem un dāvājusi mezopotāmiešiem civilizāciju. Par to vēsta babiloņu vēsturnieks Bēross savā darbā „Babilonas vēsture,” kas tapis, balstoties uz tempļos esošajām ķīļraksta māla plāksnītēm. Saskaņā ar to, Divupes civilizācija ir amfībijveida būtņu grupas radīta, kurā galvenais bijis kāds Oaness.

Bēross raksturo Oanesu kā kultūras varoni. Dažos mītos par viņu runā kā par cilvēka radītāju. Babiloņi stāsta par „septiņiem gudrajiem” (apkallu) – amfībijradībām, līdzīgām Oanesam, kas ielika civilizācijas pamatus uz mūsu planētas. Bēross šīs radības sauca par annedotiem, un uzskatīja tos nevis par dieviem, bet gan par „pusdēmoniem.”
Ar laiku Oanesa tēls piedzīvoja izmaiņas: feniķiešiem un filistiešiem tas bija pazīstams ar Dogona vārdu, kas bija zemkopības, vēlāk kara dievs. Iespējams tā ir izmainīta vārda „Dagons” forma.
Aristoteļa skolnieks Abidens šo fragmentu citē šādi: „Tai laikā otreizēji no jūras parādījās pusdēmons Annedots, ļoti līdzīgs Oanesam.”
Būtnes Bēross (citu gudrajo pārstāstos) raksturo kā riebīgas un neestētiskas. Fragments Aleksandra Polihistora pārstāstā: „Ķermenis [šim dzīvniekam] bija kā zivij, bet zem zivs galvas atradās cita, [cilvēka], bet apakšā bija kājas kā cilvēkam un zivs aste [aiz tām]. Viņa balss bija cilvēciska, un balss saprotama, un viņa attēls saglabājies līdz mūsu dienām. <...> Kad... saule rietēja, šis radījums devās uz jūru un pavadīja visu nakti tās dziļumos, jo bija amfībija.”
Ir ziņas, ka arī antīkie autori Higīns, Manīlijs un Ksants apstiprina notikumu par zivjveidīgā radījuma iznākšanu no jūras ūdeņiem. Viņi gan laikam runā par dievu, kas nolaidies Eifratas rajonā no debesīm.
Arata teksta komentāros stāstīts, ka "ola", no kuras iznākusi šī dievība, bijusi izmesta Eifratas krastā Bābeles rajonā. Pirms iegremdēties upes ūdeņos, "ola" gaiši spīdējusi.
Plūtarha rakstos ir interesanta detaļa par grieķu Zevu: it kā Eidokss stāstījis, ka ēģiptieši mītā par grieķu Zevu apgalvojuši, ka tam bijušas kopā saaugušas kājas un tas nav varējis staigāt.
Arī Āfrikas dogonu ciltis uzskatīja, ka civilizāciju uz Zemes nodibinājušas amfībiju būtnes, pie viņiem sauktas par Nommo.
Pirmais Atēnu valdnieks Krekops un tā dēls Erihtonijs bijuši zivjastaini.

Avoti.
Apolodors par Oanesu un citiem: „Lūk, ko stāsta Bēross. Viņš raksta, ka pirmais Bābeles ķēniņš bijis haldietis Alors; viņš valdījis desmit sarus, bet pēc viņa Alapārs un Amelons, kas atnākuši no Pantibiblonas, pēc tam Ammenons Haldietis, kura laikā no Eritrejas jūras iznāca musars Oaness annedots. [Aleksandrs Polihistors apgalvo, ka šis gadījums noticis šī paša ķēniņa pirmajā valdīšanas gadā, bet Apolodors – ka pēc 40 sariem. Pēc Abidena versijas pēc 26 sariem parādījās otrs annedots.] Tad valdīja Megalārs no Pantibiblonas pilsētas, un viņa valdīšanas ilgums bija 18 saru; viņam pa pēdām 10 saru laikā valdīja Daons-gans no Pantibiblonas; tā laikā no Eritrejas jūras iznāca ceturtais annedots, izskatā līdzīgs trim iepriekšējiem – puscilvēks-puszivs. Tad 18 saru ilgi valdīja Eidorešs no Pantibiblonas, un tad pat no Eritrejas jūras parādījās vēl viena līdzīga izskata radība, saukta par Odakonu.”

Abidens par Oanesu un citiem: „...Pēc viņa triju saru garumā valdīja Alapārs; viņam sekoja Amillars no Pantibiblonas pilsētas, kas valdīja 13 saru laikā. Viņa laikā otru reizi no jūras parādījās pusdēmons Annedots, ļoti līdzīgs Oanesam. Pēc tam 12 sarus valdīja Ammenons no Pantibiblonas; tam pa pēdām Megalārs no tās pašas pilsētas valdīja 18 saru garumā. Tad Daons, gans no Pantibiblonas, valdīja desmit saru; viņa laikā četras līdzīgas būtnes iznāca uz sauszemes no ūdens, un sauca tās par Eidoku, Eneigamu, Eneubolu un Anementu; Eidoreša valdīšanas laikā parādījās [piektais -] Anodafs...”

Aleksandra Polihistora izklāstā: „Pirmajā gadā tai Eritrejas jūras daļā, kas apskalo Babilonu, parādījās saprātīgs dzīvnieks vārdā Oaness. [Pēc Apolodora vārdiem], tam bija zivs ķermenis, bet zem zivs galvas atradās cita [cilvēka], bet apakšā bija kājas kā cilvēkam un zivs aste [aiz tām]. Tā balss bija kā cilvēkam, un valoda saprotama, un tā attēls saglabājies līdz mūsdienām.
Dienā šis Radījums parasti runājās ar cilvēkiem, bet barību šai laikā neuzņēma. Tas deva cilvēkiem rakstību, zinātnes un mākslas. Tas iemācīja būvēt mājas, sliet svētnīcas, noteikt likumus un orientēties ģeometrijas pamatos. Tas parādīja viņiem derīgu augu sēklas un iemācīja savākt to augļus. Īsāk sakot, šis Radījums veica visu nepieciešamo, lai cilvēku paradumi mīkstinātos un tie spētu vest civilizētu dzīves veidu. Un tik visaptveroši bija tā darbi, ka no tiem laikiem līdz mūsu dienām nekas nozīmīgs vairs netika izgudrots. Taču kad saule devās uz rietu, šis Radījums devās jūrā un pavadīja visu nakti tās dzīlēs, jo bija amfībija.
Pēc Oanesa parādījās arī citi līdzīgi dzīvnieki. Bēross apsola pastāstīt par tiem, kad klāstīs [Babilonas] ķēniņu valdīšanas vēsturi.”

Fragments no bizantiešu patriarha Fotija (820.- 829.g.???) darba „Spārnotais spēks":
„[Elādijs] izklāsta cilvēka vārdā Oe stāstu, kas parādījās no Sarkanās jūras ūdeņiem. Viņam bija zivs ķermenis, bet cilvēka rokas, kājas un galva, un viņš mācīja cilvēkiem astronomiju un gramatiku. Dažs labs apgalvo, ka viņš iznācis no milzīgas olas (kamdēļ arī dabūjis tādu vārdu) un ka patiesībā viņš bijis cilvēks, taču tērpts „zivs zvīņās.”
Vēsturnieks Ērmijs Sozomēns no Salamankas savā "Baznīcas vēsturē" vēsta, ka tāda pat dievība ieradusies no debesīm Eifratas ūdeņos "ugunīgas zvaigznes" veidā.

Atradumi.
Britu muzejs. Šeit glabājas tikai viens Oanesa attēls. Tas ir Oanesa statujas zīmējuma fragments, kas zīmēts arheoloģisko izrakumu laikā. Izrakumus veica Ostins Henrijs Leijards Kujundžikas pakalnā XIX gs.vidū. Domājams, ka zīmējums saglabājies tādēļ, ka to izbrāķēja Leijarda izdevējs. Citi izdevējam nosūtītie zīmējumi ir zuduši. Kur atrodas pati statuja Mazajam Zaļajam nav zināms.

Zīmējums no Nimrudas. Arī attēlo Oanesu zivs ādā ar asti.

Atradumi Nīnivē.
Trīs Oanesa keramikas statuetes. Uzietas kādā slēptuvē Nīnivē XIX gs. vidū. Attēlo trijus no septiņiem gudrajiem - apkallu, kas radījuši šumeru-babiloņu kultūru un pazīstami ar vārdiem Oaness vai Dogons. Figūriņu garums - 12,5 cm. Patlaban statuetes atrodas Britu muzeja Rietumāzijas senlietu nodaļā (inventārs Nr.91835-91637).
Nr.91835.
Nr.91836. Augstums – 12,6 cm. No sāniem tīri izskatās pēc zivs. Taču priekšskatā redzama cilvēka seja un „svētais groziņš.”
Nr.91837. Tās augstums 12,6 cm. Attēlo vai nu Oanesu, vai priesteri, kas ietērpies Oanesa kostīmā. Zivs galva atrodas virs cilvēka galvas, aizmugurē muguras spura. Domājams, statuete uzieta izrakumos Nīnivē 19.gs. vidū.
Sargona II pils bareljefs. Šis bareljefs no ķēniņa pils Horsabadā (Nīnivē) attēlo Oanesu kā pus cilvēku, pus zivi. Pie tam apkārt tam attēloti ūdens viļņi.

Attēli uz asīriešu cilindra zīmogiem. Tādi Oanesa attēli ir vairāki.

Hemmas. Vismaz divas tādas ir Britu muzejā un attēlo Oanesu ar zivs asti.  

Saites.
Atnācēji.
Bērosa "Babilonas vēsture."