Nācarete
Pilsētiņa Palestīnā, jaunavas Marijas dzimšanas vieta.
Vēsture. Pēc uzietajām lauskām var spriest, ka cilvēki ciemu apdzīvoja no 100.g.pmē. līdz 100.g., kas it kā sakrīt ar JD versiju. Tomēr izsenis Bībeles kritiķi ir atzīmējuši, ka Nācaretē nav nekā sena un šī apdzīvotā vieta radusies jau pēc Kristus.
Šī vieta minēta Jāņa (I:46), Mateja (II:23) un Marka (VI:1) evaņģēlijos. Nācaretes pilsētu nemin neviens autors. Tādu pilsētu nemin arī Jāzeps Flāvijs, kurš uzskaita it visas savas dzimtenes svarīgākās vietas. Šo pilsētu vispār nemin arī neviens no žīdu autoriem līdz pat IX gs. Jēzus laikā ciemats esot bijis pavisam maziņš – ap 50 māju. Tā teritorija nepārsniedza 1,5 hektāru.
Vēlāk, Konstantīna laikā, Nācarete tika identificēta ar agrāru pilsētiņu Galilejā. Tomēr tās senākie pieminekļi attiecināmi tikai uz Bizantijas laiku
Nozīmīga vieta kristiešiem, jo saskaņā ar JD še Jaunavu Mariju apmeklējis Dieva eņģelis un pavēstīja, ka tai piedzims mesija Jēzus.
Pēc tautas skaitīšanas Bētlemē, kur Jēzus piedzima, ģimene atgriezās Nācaretē un šeit pavadīja Jēzus bērnību.
VI Krusta karā (1228.-1229.g.) 1229.gada sākumā karalis Frīdrihs II ar Saladina brālēnu un Ēģiptes valdnieku Maliku al Kamilu noslēdza līgumu pēc kura atguva Jeruzālemi (1229.g.), Bētlemi un Nācareti.
Pētījumi. 2009.gadā notika izrakumi, kad vasarā tika atklātas Jēzus laiku mājas drupas un pētītas kapenes alā. Izrakumi notika ļoti ierobežoti, jo varas iestādes tiem atvēlēja vien nelielu pleķīti, jo bija jāsaglabā jaunākas drupas, kas kļūs par jaunā kristiešu centra sastāvdaļu.
Aplūkojamie objekti.
Jēzus laika mājas. Drupas tika uzietas 2009.gada vasarā, kad celtnieki uzraka kādreizējā klostera pagalmu, lai būvētu telpas jaunam kristiešu centram.
Pirmā pētītā māja kopā ar saimniecības ēkām aizņēmusi ap 900 m2 platību. Nav skaidrs vai tā bijusi tikai vienai ģimenei, jebšu te mitusi vesela dzimta. Zem tās uzieta arī apakšzemes ieeja bunkurā, kurā tās iedzīvotāji varētu būt slēpušies no romiešiem. Tas ir pietiekami liels, lai tajā varētu uzturēties vairākas stundas 6 cilvēki. Eja ir apaļa un pusmetru plata, noslēpta ar uzguldītu akmens plāksni. Līdzīgas slēptuves ir atrastas arī citos senajos žīdu ciemos.
Kapenes kalna alā. Pētījumi tajās nav snieguši nekādu informāciju.
Marijas pasludināšanas dienas bazilika. Baznīca uzbūvēta vietā, kur Marija saņēmusi dievišķo vēsti no ercenģeļa.
Pasludināšanas bazilika. Te 2022.gada 29.novembrī, klātesot goda viesiem un ap 50 cilvēku lielai svētceļnieku grupai no Latvijas, svinīgi tika atklāta Aglonas Dievmātes mozaīka. Mozaīka tapusi no Latvijas katoļticīgo ziedojumiem, un ideju īstenojis Svētā Jeruzālemes kapa bruņinieku ordeņa Latvijas nodaļas vadītājs Jānis Smelteris.
Atradumi.
Māla lauskas. No grieķu un romiešu laika.
Ūdens savākšanas sistēma uz jumta. Tā novadīja lietus ūdeni lielā traukā.
Raksti.
Vēstule NN draudzes mācītājam.
Saites.
Palestīna.
