Nestorijs, Konstantinopoles (428.-431.g.)
Konstantinopoles bīskaps, teologs, nestorisma dibinātājs. Iesākumā bijis mūks no Sīrijas Eifratas daļas.
Ieguva izglītibu Antiohijā un 428.gadā tika iecelts Konstantinopoles bīskapa amatā, kurā tas atradās līdz 431.gadam. Viņam bija liels prestižs askētiskā dzīves veida dēļ. Aleksandrijas bīskaps Kirils intrigu rezultātā 431.gadā Efesas koncilā panāca Nestorija nosodījumu un viņš nākošajā gadā bija spiests pārtraukt bīskapa darbību. Kādu laiku uzturējies vienā no Antiohijas klosteriem, Nestorijs paguva aizbēgt uz Arābiju, pēc tam uz Elhagras oāzi, kur arī mira neilgi pirms 451.gada Halkedonas koncila, kurā arī tika nosodīts kā ķeceris.
Uzskati. Neatzina, ka tādu vienkāršu sievieti kā Mariju var saukt par „dievmāti,” jo viņa ir tikai Kristus māte, bet tas tāds pats mirstīgais kā visi pārējie. Šis uzskats aizvainoja ticīgos un pilsētā sākās jukas. Iejaucās varas orgāni. Viņš tika nosodīts.
Sludināja, ka civēkdieva dzemdinātais Jēzus ir mūžīgs un apvieno sevī divas atšķirīgas un tīri ārēji apvienotas „dabas”: logosu (Dieva vārdu, t.i. dievišķo elementu) un cilvēcisko elementu. Ieviesis kristietismā racionālisma elementus.
Saites:
Bīskapi.
